Nedaudz nostaļģiskās noskaņās, došu iespēju atgriezties pagātnē, kad mikroautobusi maksāja 4 santīmus un tie bija nevis Mercedes, bet gan mūsu pašu … RAF busiņi.
Raf1
32
0
1953. gadā Rīgā ražoja autobusus RARZ-651. To pamatā bija kravas automobiļa GAZ šasija, uz kuras uzlika pašu izgatavotu koka virsbūvi. Šasiju izgatavošana bija izšķērdīga, jo no jauniem GAZ-51 automobiļiem ar autogēna palīdzību nogrieza un nomontēja visas liekās daļas. Pāri palikušās kabīnes daļās tika izmestas lūžņos. Ražošanas platības arīdzan nebija diez ko lielas – apmēram 12 000 kvadrātmetru. Radās RAF – Rīgas Autobusu virsbūvju fabrika. Drīz vien RAF apguva jauna autobusa modeļa RAF-251 būvi.
Piecdesmitajos gados bija liels pieprasījums pēc taksometriem, taču, tajā pat laikā – niecīgs pēc autobusiem. Vajadzēja atrast „zelta vidusceļu”.Uz Rīgu tika atvests un izmeklēts VW mikroautobuss. RAF mikroautobusa prototips (RAF-10 Festivāls) drīz vien bija gatavs un, izturot visas pārbaudes, guva atzinību Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā.Fabrika drīz vien sāka saņemt pasūtījumus pēc mikroautobusiem, kā arī izgatavoja jaunus mikroautobusus, kā piemēram RAF-08 Sprīdītis. RAF mikroautobusi ātri vien guva starptautiskus panākumus pēc 1960. gada Ženēvas automobiļu izstādes, tiem bija liels pieprasījums ne tikai Latvijā un Padomju Savienībā, bet arī tādās valstīs kā Kubā, Irākā, Bulgārijā un Ungārijā. Tie tika izmantoti kā taksometri, ātrās palīdzības mašīnas, pieprasījums bija tik liels, ka nācās izveidot jaunu rūpnīcu, kurai par vietu izvēlējās Jelgavu.
Reklāma
Viens no lielākajiem RAF plusiem bija tāds, ka inženieri atļāvās eksperimentēt. Sadarbībā ar NAMI institūtu tika radīts RAF plastmasas konceptauto, kas bija pirmais nopietnais pieteikums jauna materiāla izmantošanā autobūvē, vēlāk tika eksperimentēts ar Vankela rotorvirzuļa dzinēja lietojumu, ko mūsdienās izmanto dažās Mazda automašīnās, kā piemēram RX8, kā arī – tika radīts elektromobilis, kas Maskavas 1980. gada Olimpisko spēļu maratonā pavadīja dalībniekus ar milzīgu tablo, kurā rādīja labākā skrējēja vārdu un skrējiena starta laiku, taču, diemžēl, neviens no šiem eksperimentiem neguva atbalstu no Maskavas puses, lai to realizētu sērijveida ražošanā, jo Maskava vēlējās modernizēt esošos mikroautobusus, nevis realizēt inovatīvas idejas, kas arī varētu būt viens no iemesliem, kas noveda RAF uz bankrota sliekšņa.
Padomju Savienībā iestājās stagnācija, RAF tehnika bija novecojusi, pamatmodelis bija nemainīgs, tie ir tikai daži no faktoriem, kas pastiprināja to, ka valsts nestabilās ekonomiskās situācijas un investoru trūkuma dēļ nācās slēgt RAF.
Reklāma
Tie bija laiki, kad mēs, latvieši, varējām braukāt apkārt autobusiņos, kas bija taisīti tepat pie mums, Jelgavā.
Tev patiks šie raksti
