Laika apstākļi šogad valsts svētkos dabu iekrāsoja pelēcīgos toņos. Pašā dienas vidū sagribējās apskatīt savas Rīgas nomales un arī Saulkrastu puses svētku ietērpu. Daudz nedomājot, jau braucam. Turpceļš caur Mežciemu. No iedomātās svētku noskaņas tā arī neko neieraugām, izņemot valsts karogus tikai pie dažām ēkām. Mūsu noskaņojumu tas nedaudz pabojāja, jo nekas neliecināja, ka ir svētku diena.
Pelēcīgie svētku toņi10
72
0
Autora bilde
Tikai Baltezerā ieraugām pirmās svētku pazīmes. Iepretī baznīcai pie apgaismošanas stabiem ir labi saredzami valsts karogi.
Autora bilde
Mazliet tālāk vēl labajā pusē nedaudz karogu.
Reklāma
Autora bilde
Jau Saulkrasti. Neko no svētkiem nemana.
Autora bilde
Beidzot ieraugām Saulkrastos lielu valsts karogu. Vēl pamanām, ka augšā pie dažiem apgaismošanas stabiem ir ļoti maza izmēra valsts karodziņi, bet tie ir ļoti grūti ieraugāmi.
Autora bilde
Vienu nestandarta dekoriņu tomēr Saulkrastos ieraudzījām. Ar sarkanām lampiņām iezīmēta Latvijas kontūra. Izmēri gan tādi, ka gandrīz pabraucām garām nepamanot.
Reklāma
Autora bilde
Pat jūriņa šodien pelēcīga.
Autora bilde
Vairāk nekādas pazīmes, ka šodien svētki nepamanām līdz Zvejniekciemam. Drīz esam jau vasaras mītnē. Pēc neilga laiciņa klāt jau viesis - kāds pelēks Minka, kas meklē mājas. Nolieku zālē mazliet svaigu, nupat pirktu biezpienu. Viņš to tikai aposta, bet neēd.
Autora bilde
Vēlreiz apošņā, bet neēd.
Reklāma
Autora bilde
Minka stāsta, ka viņš nav badā, bet meklē saimnieku, kas viņu mīlētu un noglaudītu.
Man te vairs nav ko piebilst, diena kļuvusi pavisam pelēcīga. Tā tas atkārtojas katru gadu, kad vasarnieki aizbraukuši, tikai Minka ir kāds cits.
Autora bilde
Nespēj iepriecināt pat uzziedējušās mārpuķītes.
Tev patiks šie raksti
