Tas notiek negaidot, prātam neaptverot, es mēģinu sevī lūkoties un savā galvā iedziļināties, es to rakstu nonstopā, notiek pats kā randomā.
Pats no sevis...2

Iegriez to karuseli, paskaties apkārt,
Zāle zaļa, grieztii zili, dzīve griežas.
Iedarbojas vecā Ņūtona likums-
Tu apsēdies un paskaties, tev vēl karuselis,
Noliecies un pacenties lai tas izbeigtos,
Saproti, tas iegrieztais dzīves virpulis nobeigsies līdz ar tevi bērns!

Tu lūkojies manī ieplestām acīm,
Tu rēgojies man indīgās pozās.
Tev draudi kā vakardienas atmiņas,
Dzīve kā saplēstas lapiņas.

Tu pat nespētu izskaitīt manas dzīves melnās dienas,
Tu pat nezini cik bieži neguļu dēļ tevis,
Es pieceļos iesmejos un dziļi sevī nopūšos.

Viņa manās acīs labākā,
Manai sirdij tuvākā,
Tavām acīm svešākā,
Tavām rokām ļaunākā!

Brāl tu izaugsi un redzēsi,
Es tevis dēļ nažus metu spogulī,
Es asarām acīs lūdzos,
Es centos un cīnijos.
Tev patiks šie raksti
