Parīzes nomalē 74gadu vecumā kādā trakonamā 1814.gadā nomira franču rakstnieks un filozofs marķīzs Donasjēns Alfonss Fransuā de Sads ,kura personvārdu psihiatrs Rihards fon Krafts-Ebings sāka lietot,lai apzīmētu seksuālu (un ne tikai) baudu ,ko cilvēks gūst no citu sāpēm un pazemošanas.
Par saviem uzskatiem,kas kā augstāko vērtību pasludināja brīvību,ko neierobežo ne morāle ,ne reliģija ,ne tiesības, de Sads vairāk nekā 27 mūža gadus pavadīja cietumā.
Pirms nāves viņš uzrakstīja testamentu,kurā lūdza viņu pēc nāves 48 stundas turēt atvērtā zārkā,līdz garīdznieki būs pārliecinājušies par viņa nāvi.Lūdza apbedīt vientuļā vietā,kapu apbērt ar zīlēm ,lai visi aizmirstu ceļu uz viņa kapu un viņa vārds izzustu no cilvēces vēstures.
