Visi, vai vismaz vairākums cilvēku apzinās, ka smēķēšana tiešām ir kaitīga, bet ne visi spēj no šī ieraduma atteikties. Ir cilvēki, kas bez savas dienišķās nikotīna devas jūtās pilnīgi sagrauti un spēj domāt tikai par to, kā ātrāk dabūt uzpīpēt. Man negribētos ticēt, ka atmest smēķēšanu nav iespējams, jo mūsdienās ir ļoti daudz līdzekļu, kas atvieglo šo procesu, bet varbūt šie līdzekļi ir tikai apmāns un patiesībā ir nepieciešams tikai gribasspēks?
Pasaule bez nikotīna ir iespējama?25
Parasti cilvēki sāk smēķēt jau jaunībā, vecumā no kādiem nu jau divpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem. Šajā vecumā visu nosaka tas, kādi cilvēki ir tev apkārt. Ja draugu bariņā visi pīpē, pusaudzim tik ļoti negribas atpalikt no savas kompānijas, un visam, sākoties ar tikai vienu, nevainīgu cigareti, var būt pat ļoti nepatīkamas sekas. Iespējams, ka sākumā šī uzpīpēšana būs tikai skolā, vai kādā ballītē, bet vēlāk šis ieradums tikai palielināsies, un būs grūti izturēt pat neilgu laiku bez cigaretes.
Jauniešiem bieži šķiet stilīgi darīt ko tādu, kas viņiem vel nav ļauts, jo cigaretes var nopirkt tikai no astoņpadsmit gadu vecuma. Parasti jau tā ir, ka to, ko bērnam liedz, viņam gribas visvairāk. Nezinu, vai kaut kas mainītos, ja cigaretes būtu pieejamas bez vecuma ierobežojuma, bet domāju, ka tad bērniem tas neliktos tik nesasniedzami un viņi varbūt necenstos izskatīties vecāki un pieaugušāki ar cigaretes palīdzību.
Katrā vecumā ir savi ieroči kā cilvēku pārliecināt nepīpēt ar jauniem puišiem, kuri smēķēšanu uztver kā zināmu vīrišķības apliecinājumu. Pie tās tad viņš arī apelē. „Smēķē – un tu nopīpēsi savus spermatozoīdus! Smēķē – un tu riskē mazināt vai pavisam zaudēt savu potenci. Jaunībā viss griežas ap vienu asi – seksualitāti –, līdz ar to šis ir iedarbīgākais arguments. Kas, turpinot smēķēt, notiks ar viņu organismu pēc divdesmit vai trīsdesmit gadiem, viņus neinteresē! Žēl, ka jaunieši bieži pasmejas un tikai pieauguši, un saskārušies ar šīm grūtībām, kas draud smēķējot saprot, cik muļķīgi kādreiz rīkojušies.
Nu jau mūsdienās arī ekonomiskais faktors ir labs arguments. Jo pēdējo gadu laikā cigarešu cenas ir ievērojami augušas un arī ienākumi ir samazinājušies. Kaut gan cilvēki bieži nosolās no jaunā gada un cenu kāpuma atmest smēķēšanu, šis solījums piepildās tikai tiem, kuriem tiešām ir kļuvis pavisam grūti ar naudiņu. Nezinu, vai pareizi ir cerēt, ka cigarešu cenai, kļūstot ļoti augstai, strauji samazināsies smēķētāju skaits, jo ir jau tādi cilvēki, kas, nespēdami atteikties, no sava kaitīgā ieraduma labāk bērnam nenopērk kādu našķi, vai ko citu, lai tikai varētu nopirkt sev cigaretes.
Gribētos cerēt, ka mēs neesam tik ļoti vāji un spējam dzīvot arī bez nikotīna, un, ka arī vecākus šajā grūtajā brīdi vairāk iepriecina bērna smaids par saņemto kārumu, nevis nopirkto cigarešu paciņu. Jaunieši, kas nesmēķē varētu censties pārliecināt vienaudžus, ka smēķēšanā nav pilnīgi nekā stilīga.
Savā draugu lokā jaunieši varētu labāk izvēlēties kopā paslidot, vai aizbraukt uz kalnu un naudiņu, kuru iztērē cigaretēs patiesībā var izmantot visdažādākajiem mērķiem. Es patiešām ticu, ka, ja cilvēki sakopotu visu savu gribasspēku, viņi spētu atteikties no cigaretēm un sajustu patiesu prieku ieelpot svaigu un nesaindētu gaisu!