Vampīri, radījumi - virspusēji līdzīgi cilvēkiem, bet to atšķirību pierāda fizioloģiskas un psiholoģiskas atšķirības.
Daudzējādā ziņā tie atgādina pazīstamos monstrus no un kino.Bet ne visas veco sievu "pasakas par asinssūcējiem ir patiesas.
Vampīram jāatbalsta sevi ar asins apgādnieku. Patiess vampīrs ir klīniski miris - ne viņa sirds sitas, viņš neelpo, viņa āda ir auksta, viņš nekļūst vecāks. Tā kā viņam ir jānodrošina sava mākslīgā nemirstība, tad viņam regulāri jāsaņem asinis no ārēja avota.
Vēlams cilvēka asinis. Ir teorijas, ka vampīri nokāš asinis dzīvniekiem un nogalina citus vampīrus, lai tā sacītu „novāktu konkurenci”, bet vairums vampīru savējos tomēr atbalstot.
- Jebkurš, kas vēlāk mirst no vampīra kodiena, kļūst par vampīru. Ne gluži. Ja būtu taisnība, tad pasaulē būtu tikai vampīri. Vampīri patiešām barojas ar cilvēka asinīm un reizēm nogalina savus upurus, bet visbiežāk - cilvēks, kas miris no vampīra uzbrukuma, vienkārši iet bojā. Atgriezties kā vampīrs spēj tikai tas, kurš miris pilnīgi bez asinīm un pēc tam saņem tās no vampīra, kas izsūcis visas mirušā asinis. Ir teorija, ka ne obligāti vampīram upuris būtu jānogalina, lai arī tas kļūtu par vampīru, bet gan jāizdzer tikai nedaudz upura asiņu un jādod pretī savējās (interesanti kādā veidā, ja vampīram nepukst sirds, tad jau nav arī asiņu, ko dzīt, bet varbūt tās ir paša upura asinis, bet tikai izgājušas cauri vampīra iekšām un ieguvušas līdz šim nezināmas maģiskas īpašības). Bet ir viens BET – šim procesam jābūt apzinātam, ja noķersi vampīru (maz ticams, šamie spējot lidot) un iekodīsi tam, tad neko vairāk kā pa purnu nedabūsi, vampīram savas asinis jādod no brīvas gribas. Šis process, ko sauc par izplatīšanu, izraisa mistisku transformāciju no cilvēka uz nosferatu (nenomirušie – vēl 1 jauks vārdiņš kā dēvē vampīrus).
-Vārds vampīrs asociējas ar monstriem, dēmoniskiem gariem utt. Vampīri nav dēmoni, bet ir faktori, kas neizbēgami liek tiem rīkoties ļauni. Sākumā, jaunizveidotais vampīrs domā un rīkojas apmēram tāpat kā dzīvē. Tas uzreiz nekļūst par ļaunu briesmoni. Tomēr vampīrs drīz vien sāk apzināties savas neuzvaramās slāpes pēc asinīm un apzinās, ka viņa dzīve atkarīga no barošanās. Vampīra apziņa mainās. Vampīri pamazām vēro, kā noveco un mirst tie, kurus viņš pazinis, ko viņš mīlējis, viņa dvēsele nocietinās, vērojot, kā mirst viņa upuri, lai viņš varētu dabūt savu asins devu. Uzreiz pēc nāves, vampīrs ir tieši tāds pats cilvēks, kā mēs visi, bet no tādām nakts šausmām, iespējams, sajūk prātā. Tāpēc daudziem, kas to vien kladzina, ka vēlas kļūt par vampīriem, derētu padomāt, vai mūžīga dzīve un spēja lidot ir tā vērta.
Nu jā, tikpat labi augstāk minēto var uzskatīt par slima suņa murgiem un vnk papriecāties par bildēm.