Ņemot iedvesmu no Nacionālistes raksta 'Spoku tusiņš zaļumos!' izdomāju izveidot rakstu tieši par Raunas Staburagu. Doma nav lielīties, bet tomēr... es dzīvoju Raunā. Jā, šajā skaistajā vietā. Tas ir mazs ciematiņš, taču te ir ko redzēt. Cilvēki, kas dzīvo Latvijā un ne reizi nav viesojušies šeit Raunā - mūžīgi mūžos dzīvos ar lāstu. Klīst mīts, ka tie, kas sava mūža laikā nav paspējis iegriezties Raunā, tos mūžīgi piemeklēs nelaime un 69. gadu vecumā, tie sev iepriekš nenojaušot - uz ceļiem ierāpos Raunā. Nu labi, jokus pie malas. Izbaudiet.
P.S. Jau laicīgi atvainojos par kļūdām. Manai klaviatūrai uzbruka piektdienas sindroms, t.i - tā dzēra visu, ko tai deva. 
Taču, tās nav sevišķi garas - vismaz kāpjot virzienā uz leju. 
