Jūrmalas noslēgtākajā rajonā, Ķemeros, kur uz centrālās ielas katra trešā ēka ir pamesta, atrodas vairākas pamestas sanatoriju ēkas, viena no šīm, kas atroas uzreiz iebraucot Ķemeros. Tā ir nopietni cietusi ugunsgrēkā, bet šeit tomēr vēl ir saglabājušās liecības no tiem laikiem, kad tā darbojās, jo nodegusi ir tikai puse.
No šīs puses pat īsti nevarētu pateikt, ka ēka ir degusi.
Ieejot iekšā, šis ir pirmais, ko var redzēt...
Šī celtne ir izdzīvojusi ugunsgrēkā, kaut arī visas apkārtesošās ir nodegušas līdz ar zemi.
Veselā ēkas daļa.
Cik sanācis tur braukt cauri vienmēr liek aizdomāties cik savādi,ka tā ir Jūrmalas daļa, bet tik nesakopta, pamesta salīdzinot ar pārējo Jūrmalu.
Bildes skaistas, ir ko aizdomāties. Īpaši tā, kur dienasgaisma spīd kā elektriskais apgaismojums. Man jau ļoti patīk tādas ēkas, interesanti staigāt, tomēr ir žēl, ka tādā kūrortpilsētā kā Jūrmala ir arī šādi rajoni. 
Nu, pamestība Ķemeros ir tiešām augstā līmenī, bet nu, vietai tāpat piemīt kaut kas. No vienas puses, protams, ir skumji, ka šis rajons iznīkst, bet šai pamestībai piemīt īpašs skaistums un mani ļoti piesaista šādas ēkas.
Un kā jau LordsX teica, forši redzēt, kā daba atkaro no cilvēka to, ko cilvēks kādreiz atņēma dabai.
Man tas pats. Ķemeros pārņem pilnīgs miers, jo vieta ir gandrīz kā noslēgta no ārpasaules.
Pēc ilgiem laikiem nācās izbraukt cauri Jūrmalai šoziem! Biju vieglā šokā! Nolaisti ir ne tikai Ķemeri. Pirmais izcilais grausts iebraucējus sagaida jau gaisa tilta galā pirms Dzintariem! Tālāk seko pamestas sanatorijas posmā no Dubultiem līdz Asariem. Par Ķemeriem vispār negribas runāt! Kas vainīgs pie tā? Tikai nevajag prēkt, ka vainīga ir PSRS. Kopš tā sabruka ir pagājuši jau vairāk kā 25 gadi! Tatad vaina jāmeklē pašos uz vietas. Vispēr tas ir nožēlojami! Man līdzi brauca viens viesis no ārzemēm un jautāja, kāpēc tas tā ir? Man tiešām bija kauns par mūsu valsti un es pat īsti nemācēju viņam atbildēt uz šo jautājumu!
Nopietni? Vēl viens, kam grūti ar saprašanu? Šī raksta mērķis ir parādīt, kā izskatās vietās, kur vairākums nekad nav bijis. Tāda arī ir ''exploring'' jēga - izpētīt vietas, kuras ir pametis cilvēks, bet ir palikušas liecības no tiem laikiem, ir pārņēmusi daba. Tas nav nekas negatīvs. Sniedz tikai pozitīvas emocijās, tas pats ir ar vairākumu cilvēku. TĀPĒC es izstaigāju šādas ēkas.
Vēl neesmu saņēmis atbildi, kas šajā visā ir negatīvs? Bet laikam arī nesaņemšu. Whatever. Tas, ka cilvēka radīto pārņem daba ir tikai pozitīvi, tas pats ir arī ar izjūtām, staigājot pa šo ēku. Tādiem kā tev būs grūti saprast, bet tās nav manas problēmas. Turpini domāt kā gribi.
Jā, nedaudz jāuzmanās, bet kopumā, bīstamāka vietām ir pati ēka nekā iespēja satikt apsargu ar suni. Jo šo ēku vienkārši aizsituši ar koka sienu un viss. Pašvaldības policija varētu piesieties, bet kad mēs līdām skatīties ''Atpūtā'', viņi brauca garām un pat neapstājās.
Ja jau Ķemeros, kas ir tuvu Rīgai, ir tik traki, tad kas notiek Daugavpilī? Cik es dzirdēju, tur jauno gadu svin pēc Maskavas laika.
Par Zilupi vispār nerunāsim...
savādi, ka ir tik daudz cilvēku, kuri vēlas redzēt tikai slikto, dzirdēt tikai par negācijām.
autoram, un nofotografēt, piemēram, jauno bērnudārzu filmiņa pietrūka? vai gribasspēka?
