Celta: 1854. gadā
Atvērta: 1856. gadā
Atrašanās vecums: 156 gadi
Atrašanās vieta: Manhetena, Ņujorka
Slēgta: 1950. gadā
Neapdzīvota: 60 gadus
Vēsture
Šī baku slimnīca tika atvērta 1856. gadā un tā atrodas Blackvelas salā (tagad Rūzvelta salā). Šī bija viena no daudzajām valsts iestādēm, kas rūpējās par Ņujorkas neveiksmīgajiem un trūcīgajiem. Sala atrodas starp Kvīnsu un Manhatenu, tā bija viegli pieejama ar prāmi, ēkā bija mājas cietums (ārprātīgs patvērums) un citi līdzīgi objekti. 100 gultu arhitekts bija Džeims Renviks, kura ievērojamākie darbi ir Svētā Patrika Katedrāle un Greisas baznīca. Ēkas apakšējos stāvus izmantoja labdarības gadījumiem, savukārt maksājumu kvītis varēja samaksāt privātās istabās augšējos stāvos. Sākotnējais ēkas izmērs bija 354 x 122 pēdas, kurā bija 29.nodaļas, gultu skaits tajās bija sākot no 13 gultām mazākās istabās un beidzot ar 39 gultām lielākās istabās. Sākot ar 1872. gadu pieauga pacientu skaits, tika ārstēti 7000 pacienti, no kuriem bija 450 nāves gadījumi. 1875. gadā Labdarības un Korekcijas komisija, kuras pārvaldē bija Brāļu sala, tika pārcelta un veselības padomes ēku, lai samazinātu risku izplatīt slimības visā Blakvelas salā, jo slimnieku skaits bija ievērojami pieaudzis. Šī gotiskā tipa ēka 1886. gadā tika atbrīvota no pacientiem un vēlāk to izmantoja gan kā māsu māju, gan grūtnieču un labdarības slimnīcu ( Labdarības slimnīca atradās uz ziemeļiem no Renvikas, vēlāk tā bija pazīstama kā pilsētas slimnīca). Divi spārni tika pievienoti sākotnējai grupveida konstrukcijai: 1903 – 1904 dienvidu spārnu un 1904 – 1905 gadā ziemeļu spārnu. 1921. gadā sala tika pārdēvēta kā Labdarības sala, taču 1950. gadā daudzas salas iestādes bija novecojušas vai pamestas , ieskaitot pilsētas slimnīcu, kura pārcēlās un Kvīnsu, un tās ceturtdaļa strādājošo māsu uz Renvikas slimnīcu. 1973. gadā Labklājības sala vēlreiz tika pārdēvēta par Rūzvelta salu, šajā laikā Renviku ātri sagrāva, kaut arī tā tika uzskatīta par vēsturisku pagrieziena vērtu celtni kas būtu jāsaglabā. Saskaņā ar arhitektu Giorgio Cavaglieri, 1975. gadā tika veikti saglabāšanās darbi lai saglabātu ārējo fasādi, taču citi mēģinājumi uzlabot ēku nebija, lai saglabātu to no iznīcības. Ēkai palicis bija tikai pelēks gneiss un ķieģeļu pamati, bez jumta, iekšējām sienām un gandrīz visiem stāviem. 1975. gadā ar koka zāģmateriāliem tika uztaisīti atbalsti, lai saglabātu balkonu un arī dažas sastatnes foajē. Šī ēka patlaban atrodas aiz žoga, kuram uzlikta robežzīme.
