Jo "parastā lauku dzīvē" valda pārpilnība...
...bet parasti strādnieki vai spīd no laimes savācot olas
Jo "parastā lauku dzīvē" valda pārpilnība...
...bet parasti strādnieki vai spīd no laimes savācot olas
Man ir interesanti, kā gan tika panākti šādi skatieni? Ko fotogrāfam vajadzēja teikt, lai cilvēki radītu šādu sejas izteiksmi?
Tikai PSRS cilvēki dodas strādāt ar padomju karogiem piekabē.
Vai ne? Dzīve bez saukļiem nav iespējama, ja visi ir tik lamīgi?
Ļoti labs kadrs, kas netika publicēts, jo kadrā palika "saulaino" dienu radošā zibspuldze
Šī būtu atbilstoša fotogrāfija padomju laiku rakstam par to, ka raža ir kļuvusi lielāka un graudu novākšanas plāns ir pārpildīts par 110%.
Kopš Ļenina kulta laiku gleznām šis bija populārs sižets - apkārt vadonim daudz bērnu, kas ar atvērtu muti klausās kā vajag pareizi dzīvot
7. bildē tie "partijas karodziņi" īstenībā ir apbalvojumi - uz viena vimpeļa rakstīts "Labākajam kombainierim", uz otra "Labākajam jaunajam kombainierim". Ražas novākšana bija valstiski nozīmīgs pasākums un, jā, taisīja arī visādas pompozas labāko strādnieku godināšanas, ko rādīja TV, drukāja avīzēs un visvisādi popularizēja labu darbu. Rajonu laikraksti publicēja kombainieru sociālistiskās sacensības mēneša rezultātus - pa visu lappusi VISU rajona kombainieru saraksts ar nostrādātajām dienām un iekultajām tonnām. Ja neticat, papētiet, piemēram, laikraksta "Progress" ( tagad saucas "Auseklis") arhīvu.
14.bildē ar karogu un ermoņiku mūziku dodas nevis strādāt, bet gan nodot valstij pirmo novākto ražu.
8. bilde. Ar skolnieku paklausību bija tā. Pamēģini neklausīt tikai. Skolotājus respektējām toreiz. Mēs puikas pīpējām tobrīd skolā un reiz mums skolotājs sarīkoja ekstra mācību. Izdalīja gāzmaskas un 3km kross, bet pats ar mašīnu brauc nopakaļ un kontrolē vai nehaltūrējam. Tagad tādu izmestu no skolas par varmācību.
12. bilde. Vecmāmiņa sestdienās cepa maizi kaut līdz veikalam bija puskilometrs un tur netrūka maizes. Bet tā bija īpaša.
17. bildē. Meitene dzirdina teļus un kas tur tāds liels? Mana ģimene dzīvoja laukos un mums protams bija piemājas saimniecība. No skolas pārnākot bija uzdevums sīkajiem padzirdīt lopiņus kūtī. Apdarīt mājas darbus, izmācīties uzdoto un tikai tad bija brīvais laiks. Mēs vecākus sagaidījām jau ar vakariņām ko paši pagatavojām. Bērnība bija kā saka super. Mēs bijām 3 bērni, neviens negāja bērnudārzā, nestūma bērnu ratiņos, paši gājām mātei pie rokas ar savām kājām. Izaugām stipri un veseli, jo maz slimojām. Cik atceros biju tikai 2x slimnīcā pa visu bērnību.
Mēs tajā laikā bijām pacietigāki. Urba,urba... smadzenes izurba... bet mēs kā vīri! Maziņi vīreļi, bet nebija pienemts gaudot.