Sieviešu peldkostīmi PSRS laikos tiešām nebūs iemesls nostaļģijai. Tas nebija nekas ievērības cienīgs, jo tik pat kā neko nevarēja dabūt un tos nācās šūt. Ja vēl salīdzina ar to pašu laiku rietumos, tad aina kļūst vēl bēdīgāka.
PSRS laiku peldkostīmi27
Līdz 20. gs 60-tajiem gadiem vispār tika uzskatīts, ka bērniem peldokostīmi nav vajadzīgi. Mazākie bērnie sauļojās kaili, tika uzskatīts, ka tas ir veselīgi. Savukārt pusaugu meitenēm speciālu peldkostīmu vispār nebija. Viņas staigāja apakšbiksēs (par pedofīliju vispār neviens nebija dzirdējis) Savukārt pieaugušās sievietes bija spiestas pašas šūt sev peldkostīmus no satīna pēc žurnālā redzētā parauga. Cita alternatīva bija "dabūt". Šis bija ļoti izplatīts veids PSRS laikā kā iegūt kaut kādu lietu. Neatkarīgi no tās veida. Vecās jaciņas vai trikotāžas kleitas kļuva par peldkostīmiem, daži tika pat uzadīti.
Kas var iekrist acīs skatoties šīs fotogrāfijas, ir tas, ka redzamie cilvēki ar īpašu skaistumu neizceļas. Tas ir saprotams, jo kopš 20-tajiem gadiem sākās zemnieku pieplūdums uz rūpnīcām un par kaut kādu pludmales kultūru vispār nevar runāt. Tādas nebija, kā arī slaido līniju. Priekš kam? Tas bija fizisks darbs rūpnīcās, kas veidoja ārējo veidolu.
Atsevišķs stāsts ir par bikini. Tas liekas tik ļoti ierasti mūsdienās, bet tas tā nebija agrāk. Zemāk var redzēt bildes no 30-tajiem gadiem, kas skaidri parāda, ka peldkostīma uzdevums bija nosegt ķermeni. Pat Rietumeiropā Bridžitas Bordo parādīšanās 1953. g. pludmalē bikimi peldkostīmā izsauca skandālu. Nemaz nerunājot par PSRS. Arī šeit bija konservatīvi cilvēki, kas uzskatīja, ka tas nav piedienīgi un tādus vienkārši neražoja.