Kā izrādījies, visdziļāk zem ūdens dzīvo bezmugurkaulnieki Pseudoliparis amblystomopsis. Pēc biologu teiktā, šīs ir ļoti aktīvas 30 centimetrus garas zivis, kas mēdz pulcēties grupās. Tā kā tās mitinās pilnīgā tumsā, navigācijai acu vietā tās izmanto īpašus receptorus galvas rajonā. Arī ūdens temperatūra, kurā šīs zivis uzturas ir ap 0°C.
Līdz šim zinātnieki uzskatīja, ka dziļūdens iemītniekiem ir jābūt ļoti neaktīviem, lai tādā veidā taupītu enerģiju.
„Tas ir neticami! Šis video pārsniedza visas mūsu ieceres. Mēs līdz šim uzskatījām, ka dziļūdens zivis ir nekustīgas, dzīvo vienas, barojas reti,” atzīst Aberdīnas universitātes (Skotija) laboratorijas „Oceanlab” direktors, profesors Imants Priede. „Izrādās, šie zemūdens iemītnieki nav vientuļnieki. Kā pierāda video – tie dzīvo grupās, ir aktīvi, ļoti iespējams tās ir veselas ģimenes, kas pārtiek no nelielām garnelēm, kas arī mitinās šajā - vienā no planētas Zeme ekstremālākajām vietām.”
Profesors Priede uzsver, ka viss, ko mēs līdz šim zinājām par dziļūdens iemītniekiem, bija eksponāti no muzejiem. „Tagad mums ir konkrētas liecības par to, kā šīs zivis pārvietojās, ko tās dara.”
Jāteic, ka līdz šim 7,7 km dziļumā nebija atrastas kādas dzīvas būtnes. Lai gan 1970.gadā zinātniekiem bija izdevies 8 km dziļumā pamanīt dziļūdens rekordistu - Abyssobrotula galatheae, bet izcelt no dzelmes šo zivi dzīvu tā arī neizdevās.
Nākamā zinātnieku ekspedīcija ieplānota 2009.gada martā, kad speciālisti paredzējuši izpētīt okeāna dzelmi 6-9km dziļumā un iecerēts, ka izdosies veikt vēl kādus jaunus atklājumus.
Šis projekts, kura ietvaros norisinās pētījumi, saucas „Hadeep” un to kopīgi vada Aberdīnas universitātes laboratorijas „Oceanlab” un Tokijas universitātes Okeānu pētījumu institūta zinātnieki. Pētnieciskos darbus sponsorē Nippon Foundation un Apkārtējās vides izpētes padome (Nerc).