Ogas (ko tās dod?)4
32
2
MELLENES. Visiem tiem mums, kam sanāk daudz sēdēt pie datora, ir ļoti veselīgi paēst svaigas mellenes vai iedzert tēju ar mellenēm. Mellenes ļoti labi ietekmē radzenes apmaiņas procesus, satur daudz C vitamīna, pektīnus, karotīnu, dzelzi un mangānu.
SARKANĀS JĀŅOGAS. Satur cukurus, pektīnus un vērtīgas aminoskābes. To radinieces, melnās jāņogas, ir vēl bagātākas ar vērtīgām vielām. Pie tam var izmantot ne tikai ogas, bet arī jāņogu lapas. Melnās jāņogas – tās ir dabas polivitamīni, kas satur arī ļoti vērtīgas aminoskābes, jodu, mangānu un dzelzi. Ir spējīgas pacelt organisma kopējo tonusu un pastiprināt pretošanās spējas pret infekcijām.
AVENES. Kuru gan bērnībā neārstēja ar aveņu ievārījumu? Avenes satur daudz salicilskābes, vitamīnu C, dzelzs sāļus, varu un kāliju. Avenes stimulē svīšanu un samazina drudzi. Aveņu lapas tāpat izmanto ēdienu gatavošanā un medicīnā, piemēram, kā tēju sastāvdaļu.
ARBŪZS. Liela un populāra vasaras oga. Sulīgais arbūzs ir ne tikai garšīgs gardums, bet tas arī palīdz attīrīt nieres, tikt galā ar lieko holesterīna daudzumu. Strīpainais skaistulis ir bagāts ar kāliju, magniju, šķiedrvielām, Vitamīnu C, PP un aminoskābēm. Bieži vien tieši arbūzu diētu izmanto meitenes karstās vasaras dienās.
IRBENES. Šīs ogas pēc garšas atgādina jāņogas. To sastāvā ir pektīns, cukuri, aminoskābes, karotīns, C un P vitamīni (it īpaši daudz ir C vitamīna, pat vairāk kā citrusaugos).
MEŽA ZEMENES. Tajās ir daudz С vitamīna, karotīna, vitamīni В1, В2, РР, dzelzs, varš, kobalts, kālijs, fosfors un kalcijs. Meža zemenes ir kalcija rekordistes ogu un augļu vidū. Lielais daudzums pektīnu arī ļoti labi ietekmē organismu.
ZEMENES. Dabas antidepresants, kas palīdz atjaunot nervu sistēmu līdzsvarā. Zemenēs ir daudz C vitamīna, cukuru, pektīnu un minerālvielu, kā arī aminoskābju. Šīs ogas ir veselīgas jebkurā vecumā.