Vienkārši sakot, nimfa ir jauna kaila sieviete, taču mazliet vairāk mītiska, nekā to varētu iedomāties pirmajā brīdī. Varētu teikt, ka tās ir tās pašas laumiņas: neparedzamas, pārdabiskas, mazliet biedējošas kā arī bieži vien, parādās folkloras darbos, tomēr pilnīgi atšķirīgas. Liela to vienojošā saikne ir seksualitāte, taču nimfas var būt gan labās, gan sliktās meitenes... Kā arī saistība ar dabas spēkiem, attiecīgi mitoloģijā un folklorā ir zeme, ūdens, mežs. Simboliski viņas tiek attēlotas, kā dabas spēks un mežonīgums, kas nereti ir tālu aiz robežām, kuras ir novilkusi sabiedrība un civilizācija. Daudzos stāstos un aprakstos nimfas ir varoņu sievas vai dievu mīļākās. (Nu pasakiet, ka sievietes nav skaistas.) Pati vārda sakne ir saglabajusies arī līdz mūsdienām lietojamajai terminoloģijai. Nimfomānija – Vēlme ārkārtīgi izteikti stāties seksuālas dabas kontaktos, ar cilvēku, neatkarīgi sieviete vai vīrietis, taču piemeklē tas sievietes. (Nu vai zinies...)
Raksta doma, nav nomelnot, vai kā citādi aizskart kādu. Kā arī, bildēs ir zināma kailuma pakāpe, varbūt ne gluži maziem bērniem. Dievu vārdi iekavās – to angliskā versija.
Dažas, kuras ir mazliet slavenākas, nekā citas vispirms, tad vienkārši bildes.
