Jau aptuveni divdesmit gadus Iļja pievāc pamestus suņus, ārstē tos un izmitina pie sevis.
Nevienam nevajadzīgie437
3104
11
Puse no tiem, kuri dzīvo lielajā mājā Nokolinas pakalnā, ir vienkārši bezšķirnes suņi, otra puse – arī ir kranči, bet tādi, kuri ir paspējuši tuvāk iepazīt cilvēku dzimumu, - tie ir sakropļoti suņi. Sisti, sakropļoti, pusdzīvi tie ierodas šeit un saņem aprūpi, pajumti, ēdienu un to cilvēcisko siltumu, ko neieguva tur – lielajā pilsētā.
Šajā mājā suņi ir visur – apakšējā stāvā tiem ir vairākas istabas, tie staigā pa māju, guļ dīvānos, staigā saimniekam pa pēdām, un tie, kuri nebaidās no svešiem cilvēkiem, labprāt ļauj sevi paglaudīt un parunāties ar sevi.
Frosja.Viņai ir amputēta kreisā priekšķepa, bet viņa tam nepievērš uzmanību un cenšas apķert ar abām kājām – ar labo veselo un kreiso stumbenīti.
Cilvēku nodotie.
Līdzās sardzes mājai ir uzceltas divas īpašas mājiņas ar siltām istabām un atvērtiem voljēriem. Šeit dzīvo veselie suņi, pa divi, trīs vienā voljērā.
Šo suni kāds ir izmantojis kā mērķi – tā priekšķepā ir lode.
Iļja pasūtīja divus ratiņus K-9 Carts un tajos tagad vizinās divi suņi ar lauztiem mugurkauliem – Muša...
...un Toša.
Trepes uz augšu – Tošam ir nepārvarams šķērslis. Lai gan, mājā tas var tikai bezpalīdzīgi gulēt dīvānā, tāpēc iespēja paskraidīt pa sētu viņam sagādā lielu prieku.
Mājā nevar atkauties no gribētājiem pagulšņāt dīvānā. Fonā redzamais melnais suņuks tikko kā ir atguvies no smagas galvas traumas. Tam ir salauzts žoklis un sunītis gandrīz nespēj paiet.
