Panthera tigris (latīņu v.)
Tiger (angļu v.)
Tīģeris (latv.v)
Ģeogrāfiskā izplatība
Indija, Mandžūrija, Ķīna un Indonēzija. Šie noslēpumainie zīdītāji savulaik bija atrodami Afganistānas, Pakistānas, Irānas reģionā un citās Indonēzijas daļās.
Dabiskā vide
Dabiskā vide ir visai atšķirīga 8 dažādās pasugām. Dažādās dabiskās vides ietver sevī tropiskos lietus mežus, sniegotos skuju koku un lapu koku mežus, mangrovju purvus un sausāka tipa mežus, kas pārstāv tropiskos lapu koku mežus. Tīģera dabiskā dzīves videi raksturīgs vidēji blīvs pārklājums, lai atvieglotu tam medības.
Fiziskais apraksts
Svars: 65 - 306 kg; vidēji 180 kg. Dzīvnieka izmēri arī ir dažādi, pateicoties atšķirībām starp 8 dažādāmPanthera tigris pasugām. Tīģeri, kas dzīvo Indijā, vidēji uzrāda sekojošus svara rādītājus: 180-260 kg tēviņiem un 130-160 kg mātītēm. Indonēzijā mītošie tīģeri ir nedaudz vieglāki, tēviņi sver ap 100-150 kg. Bali tīģeri ir mazākā pasuga, mātītes sver no 65-80 kg, tēviņi no 90-100 kg. Lielākā pasuga – Sibīrijas tīģeri – variējas svarā no 100-167 kg mātītēm un 180-306 kg tēviņiem. Ķermeņa garums arī ir dažāds - no 1,9-3,3 m. Tīģera ķermenis ir veidots tā, lai atvieglotu tā medību tehniku. Garākas aizmugurējās ekstremitātes nekā priekšējās ir pielāgotas lekšanai, kamēr spēcīgas priekškājas un pleci palīdz vilkt lielākus medījumus. Kā jau visi kaķiem, tīģeriem ir asi, ievelkami nagi. Tie palīdz plēsējiem noturēties medījumā, tikko kā ir veikts sākotnējais uzbrukums. Vēl viens medību pielāgojums ir tīģera lielie un spēcīgie žokļi, kas iekļauj salīdzinoši plakaniskus ilkņus. Žokļa spēks padara tīģera kodienu par nāvējošu. Tīģera kažoka strīpas ir tas pats, kas cilvēkam pirkstu nospiedumi. Katrs strīpu raksts ir unikāls dotajam dzīvniekam.
Uzvedība
Vispārīgi tīģeru sociālā sistēma nav pārlieku sarežģīta. Māte un tās mazuļi ir pamata sociālā vienība. Tīģeri parasti medī vienatnē; tomēr ir bijuši gadījumi, kas novērojama augstāka līmeņa sociālā tolerance. Dažkārt tīģeri ir manīti grupās savvaļā medījot, bet arī zoodārzos tie mēdz izrādīt tādas pašas tendences.
Parasti gan mātītes, gan tēviņi mēdz apdzīvot teritorijas, kas nesakrīt ar cita tā paša dzimuma tīģera teritoriju. Tīģerienēm apdzīvojamās teritorijas ir vidēji 20 km2 robežās, kamēr tēviņiem tās ir krietni lielākas – 60-100 km2. Tēviņa teritorija ietver sevī vairākas mātīšu teritorijas, un šīs mātītes veido sava veida harēmu dotajam tēviņam. Viņam jāaizsargā sava teritorija un tajā mītošās mātītes no konkurējošiem tēviņiem. Tā kā nav iespējams vienlaikus atrasties dažādās savas teritorijas vietās, tīģeri izmanto dažādus signālus, lai atstātu plaša spektra informāciju. Divas galvenās maņas, kas tiek izmantotas šo signālu interpretācijā, ir oža un redze. Urīna un anālo dziedzeru sekrēti tiek atstāti uz kokiem, krūmiem un akmeņiem dažādās konkrētas teritorijas vietās. Šo signālu saturētā informācija ir ļoti efektīva, lai mazinātu fizisko kontaktu ar kaimiņos mītošiem dzīvniekiem. Tīģeri iemācās iztulkot šos signālus un, iespējams, izvairīties no konkrētās vietas, jo atpazīst cita tīģera smaku. Tēviņi izmanto t.s. „Flemena” izturēšanos, lai noteiktu mātītes reproduktīvo stāvokli. Tas ietver sevī raksturīgu grimasi un mātītes urīna ostīšanu, lai noteiktu, vai tā meklējas.
Tīģeru tēviņi var nogalināt mātītes mazuļus, ja tie ir no cita tēviņa. Tas nodrošina, ka mātīte atkal sāks meklēties un varēs iznēsāt attiecīgā tēviņa pēcnācējus.
Ēšanas paradumi
Galvenais barības avots tīģeriem ir lieli, nagaini zīdītāji, taču tie var ēst jebko, ko var noķert. Ja medījums ir ierobežots, tīģeri mēdz uzbrukt mājlopiem, ja tie ir pieejami. Mēreni blīvais pārklājums, kurā dzīvo tīģeri un to medījums, sniedz priekšrocības to medīšanas tehnikā. Tīģeri ir izsekotāji un uzbrūk no slēpņa, tādēļ izmanto blīvos mežus, lai paslēptos un pielavītos medījumam. Kad tīģeris ir pielavījies pietiekami tuvu medījumam, tas pēkšņi piesteidzas un mēģina to nogalināt. Tikai viens no 10 vai 20 uzbrukumiem ir veiksmīgs. Tīģeris izmanto savu spēcīgo ķermeni, lai nogāztu medījumu no kājām. Parasti tas uzbrūk no sāniem vai aizmugures ar mērķi nogāzt medījumu no kājām un veikt nāvējošo kodienu kaklā vai rīklē. Tīģeris var noturēt kodienu vairākas minūtes pēc nāves. Kad tīģeris ir gatavs notiesāt savu guvumu, tas aizvelk medījumu blīvākā slēpnī un sāk ēst no rumpja. Vienas ēdienreizes laikā tas var patērēt ievērojamu gaļas daudzumu (20-35 kg), tomēr, ja medījums domāts vairāku dienu iztikai, tad apēstais daudzums ir parasti mazāks (15-18 kg dienā). Tīģeru mātītēm ar mazuļiem nākas nogalināt krietni biežāk, lai pabarotu sevi un bērnus.
Vairošanās
Mātīte ir auglīga tikai pāris dienas, un pārošanās šajā laikā ir ļoti bieža, iespējams pat sasniedzot 100 aktus divu dienu laikā. Tēviņš spēj noteikt, kad mātīte meklējas, kas mazina jebkādus incidentus, izsekojot mātīti, kas nemeklējas. Tīģeru tēviņš pārojas ar visām mātītēm, kas mīt viņa teritorijā.
Tīģeriem, kas mīt tropiskajos lietus mežos, vairošanās aktivitātes noris visu gadu; tomēr ziemeļu reģionos vairošanās novērojama tikai ziemas mēnešos. Grūsnība ilgst 103 dienas. Tipiskā metienā dzimst 3-4 kaķēni, visi akli un bezpalīdzīgi, aptuveni 1 kg smagi. Mātīte audzina mazuļus. Sākumā tā tikai zīda kaķēnus, taču, kad tie kļūst vecāki un sāk straujāk augt, mātītei nākas medīt biežāk, lai atrastu pietiekami barības sevis pašas un mazuļu uzturēšanai. Viens no iemesliem, kāpēc mātītes apdzīvotā teritorija ir mazāka nekā tēviņiem, ir tas, ka mātītēm pēc iespējas jāpaliek tuvāk saviem mazuļiem, lai varētu atgriezties migā pietiekami bieži to zīdīšanai. 8 nedēļu vecumā mazuļi jau ir gatavi sekot mātei ārpus migas un iepazīt apkārtni. Mazuļi sāk palikt neatkarīgi aptuveni 18 mēnešu vecumā, bet tikai 2-2,5 gadu veci tie uzsāk patstāvīgu dzīvi. Tīģeri sasniedz dzimumbriedumu 3-4 gadu vecumā.
P.S. Šaja teksta tika pieminēti visu sugu tīģeri !
P.S.S. Piedodiet ka pēdējas trīs bildes ir mazas !
Paldies par sapratni :P
