Pilnā Saules aptumsuma novērošanas maksimālais laiks ilgs sešas minūtes un 43 sekundes Klusajā okeānā un austrumos no Japānas dienvidu gala, savukārt Šanhajā tas ilgs aptuveni piecas minūtes.
Lielā daļā Āzijas Saules aptumsums būs vērojams tikai kā daļējs Saules aptumsums, stāstīja Gills.
Lai savām acīm skatītu Saules aptumsumu, no Latvijas uz Ķīnu devušās trīs nelielas grupas. Viena no grupām uz Ķīnas pilsētu Šanhaju izvēlējusies braukt ar vilcienu, savukārt pārējās divas uz Ķīnu lidos ar lidmašīnu. Saules aptumsuma vērotāju grupiņas no Latvijas vada Juris Kauliņš, Agnese Zalcmane un Gatis Šķila.
"Ir daži cilvēki, kuri ir "Saules aptumsuma kolekcionāri", jo viņi krāj saules aptumsuma redzētās reizes. Es pats esmu redzējis divus tādus Saules aptumsumus, bet ir Latvijā cilvēki, kuri jau redzējuši ap desmit šādu Saules aptumsumu. Jāņem vērā, ka ne katru gadu pilni Saules aptumsumi ir viegli pieejami, jo pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība," sacīja Gills, piebilstot, ka Saules aptumsuma vērošana mūsdienās ir vairāk emocionāls, nevis zinātnisks pasākums.
Saules aptumsuma laikā, kad Mēness aizsedz Sauli, var redzēt, ka Saule pati ir kā melns disks, bet apkārt tai ir balts vainags.
Vidēji gadā ir viens līdz divi Saules aptumsumi, bet ne visi ir pilnie Saules aptumsumi, jo ir vēl arī gredzenveida Saules aptumsumi. Gadā vidēji ir vērojams viens pilnais Saules aptumsums un liela daļa no tiem ir vērojami eksotiskās vietās. Latvijā pilnais Saules aptumsums būs vērojams pēc vairāk nekā 100 gadiem, sacīja Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis.
Pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954.gadā.
Tuvākais Latvijā vērojamais Saules aptumsums būs daļējais Saules aptumsums, kas būs vērojams 2011.gada 4.janvārī, stāstīja Gills.
