1. Datōra senči.
Mums visiem ir vecāki, vecvecāki. Arī datōram! Izrādās, ka datōram ir ļoti sena pagātne. Jau 500 gadus pirms mūsu ēras cilvēka prāts radīja ko līdzīgu mūsdienās sastopamajiem datōriem. Ķīnā kāds jauns vīrietis izgudroja skaitāmo kauliņu sistēmu. Kauliņi bija veidoti no dzīvnieku kauliem un ar dobju vidu uzkarināti uz auklas. Tieši šī sistēma ir visu datōru pamatā. 1492. gadā Leonardo da Vinči kādā no savām dienasgrāmatām bija uzzīmējis datōra skici. Vizuālais tēls ļoti atgādina arī mums tik ļoti pazīstamo datōru uzbūvi. Leonardo da Vinči bija ļoti raksturīgi savās skicēs pieļaut vienu mazu, bet nozīmīgu kļūdu, tādejādi šī ierīce nestrādāja. 20. gs. kāda angļu zinātnieku komanda pārstrādāja plānu un šī iecere tika realizēta. Tuvāk mūsdienām ir 1944. gads, kad ASV apgrozībā tika palaista pirmā skaitļojamā mašīna "Mark" . Kaut arī kopš 1944. gada datōros izmantotās tehnoloģijas ir krasi vien mainījušās to dizains palicis tuvu tā pirmsteču vizuālajam tēlam.
2. Datōri jauniem un veciem cilvēkiem.
Manuprāt, nav noslēpums, ka mūsdienās jau kopš bērnības bērns zin kas ir datōrs, kas ir internets, ko tur var apgūt un realizēt. Datōros ir vairākas papildus funkcijas. Pievienojot dažādas ierīces, piemēram - mikrefōnu, printeri, tumbas, tie iegūst vēl vairāk funkciju un iespēju, kas mums cilvēkiem ir vēl izdevīgāk un patīkamāk. Ja jūsu datōram ir pieejams internets jūs varat atrast sev noderīgu informāciju par jebkuru tēmu, pietam vairākās valodās, jūs varat lasīt presi, kas ir diezgan ērti. Tāpat kā presi, var lasīt arī grāmatas un klausīties to ierakstus. Var iepazīties ar jaunām paziņām. Datōra papildus iespēja - internets, ļauj apceļot un apskatīt vai visu pasauli. Es zinu, ka datōros var arī iepirkties, ko izmanto daudz cilvēki, tas ir vienkārši, ērti un neprasa daudz laika. Un kuram gan nav svarīgs laiks?! Mēs zinām, ka jaunieši lieto datōrus, bet nav nekāds lielais pārsteigums, ka to data arī veci ļaudis. Tas ir viens no sazināšanās veidiem. Veci cilvēki var izmantot video zvanus un tādejādi sazināties ar tāliem radiem, manuprāt tas ir ļoti pārdomāti. Zinu daudzus cilvēkus, kuri būdami krietni gados tikai tagad vecumdienās sāk mācīties apieties ar šīm ierīcēm un pavada ar to savu laiku.
3. Pozitīvi vai tomēr negatīvi?
Manuprāt, katrai lietai ir sava labā un ēnas puse. Arī šijai ierīcej. Es uzskatu, ka cilvēkiem nevajadzētu aizmirst par tādām vērtībām kā grāmatas, un tikai lasīt tās internetā. Ja mēs laiku pa laikam atrautos no ekrāna un ielūkotos kādā īstā grāmatā, tad tik ļoti neciestu cilvēka redze, kura ilgas stundas sēžot pie datōra tiek manāmi bojāta. Atcerēsimies arī par to, ka datōri nekad nevar būt gudrāki par cilvēkiem, jo šīs ierīces taču papildina un atjaunojam mēs - cilvēki! Tāpēc, ja ir laiks un varēšana, mēs varam paņemt rokā veco pildspalvu, papīru, un uzrakstīt vēstuli kādam savam draugam vai radiniekam. Es domāju, ka katrs cilvēks būtu priecīgs saņemt pa pastu sūtītu vēstuli, neviss tik ļoti pierastās datōra vēstules jeb e-mailus. Tomēr, datōrs ir palīdzējis mums izglītoties un apskatīt tādas vietas par kurām iepriekš neessam nojautuši. Tas palīdz mums izprast lietas kuras mēs neizprotam. Es esmu lasījis, ka franču zinātnieki plāno nākotnē datōrus implantēt uz cilvēka smadzenēm. Es uzskatu, ka šīs ierīces pārņem pasauli - tas ir pozitīvi tik ilgi līdz tas nekaitē mums un nav ļauniem nolūkiem. Es šo ierīci izmantoju mācībām, izklaidei un saziņai. Savu dzīvi varu iedomāties bez datōra, jo nevēlos lai cilvēki sazinās tikai virtuāli un atceras par kādreiz tik svarīgām vērtībām. Tāpēc ierosinu laiku pa laikam ziedot savu brīvo laiku un iepriecināt sevi ar grāmatas palasīšanu, iepriecināt savus draugus ar īstu vēstuli un pašam izreiķināt kādus uzdevumus, ar kuriem mēs paši varam tikt veiksmīgi galā bez šo ierīču palīdzības!
