Mundrumdzēriens6

Reiz kāds nabadzīgs gans ieraudzīja, ka viņa kaza, apēdusi kafijas koka augļus un lapas, sāka draiskoties. Sākumā viņš sadusmojās, bet tad saprata, kas īsti ir noticis un pats apēda zaļās lapas, pēc tā izjuzdams patīkamu uzbudinājumu.Tad šo ogu esot nogaršojuši mūki, bet viņi ļoti vīlās, sajūtot tās rūgto garšu, un iemeta ogas krāsns ugunī. Pēc neilga brīža viņi sajuta brīnišķīgu aromātu. Mūki, ziņkārības vadīti, pagatavoja no grauzdētajām ogām dzērienu, kas viņiem palīdzēja uzturēt možu garu gandrīz visu nakti, tāpēc uzskatīja šo dzērienu par Dieva dāvanu. Deviņpadsmitajā gadsimtā arābu tirgotāji ieradās Kaffā un uzzināja par kafijas pupiņām.

Jemena ir tā zeme, kur pirmoreiz sāka vārīt kafiju. Muhameda piekritēji nedrīkstēja dzert vīnu, tāpēc kafija bija tas stimulējošais dzēriens, kas viņiem aizstāja vīnu.

Rietumeiropā kafiju ieveda ap 1615.gadu. Kaut arī to uzņēma ar sajūsmu, tomēr daudzi atsacījās kafiju lietot. Viņi uzskatīja, ka tā ir indīga

20. gadsimta sākumā lielākā kafijas ražotājvalsts bija Brazīlija. Mūsdienās gandrīz visu kafijas produkciju saražo Centrālamerikā, Brazīlijā un Dienvidamerikas tropiskajās valstīs.

1750. g. – 600 000 maisi ar kafiju, 1850. g. – 4 miljoni maisi ar kafiju, 1950. g. – 36 miljoni maisi ar kafiju, 1995. g. – 94 miljoni maisi ar kafiju, 2000. g. – 103 miljoni maisi ar kafiju.