Mīmika ir savstarpējs partneru emocionālā stāvokļa izpausmes paņēmiens ar smaida, acu kustības, acu piemiegšanas, lūpu sakniebšanas, uzacu konfigurācijas palīdzību.
Mīmiskās ekspresijas uzdevums ir paust cilvēka emocionāli psiholoģisko stāvokli, viņa pārdzīvojumus, emocijas un jūtas, ko izraisa partneris, sarunas priekšmets un tml. Lielākā daļa psihologu uzskata, ka emociju neirofizioloģiskais pamats visiem cilvēkiem ir vienāds un tas ir iedzimts. Galvenās emocijas, ko atspoguļo cilvēka seja pēc S. Omārovas ir laime, izbrīns, bēdas, ciešanas, dusmas, riebums vai nicinājums un interese
Emociju izpausmēs galvenā loma ir uzacīm un sejas rajonam ap muti (sevišķi ap lūpu kaktiņiem). Pieaugušajiem cilvēkiem īpaši jāuzmana sava sejas izteiksme saskarsmē ar bērniem, jo līdz 12 gadu vecumam bērni vēl slikti orientējas vaibstu spēlē un domīgu sejas izteiksmi, mazkustīgus vaibstus, neskatīšanos virsū uztver kā sevis noliegšanu, neatzīšanu.
Acis, līdzīgi sejas izteiksmei, atspoguļo cilvēka emocionālo stāvokli. “Siltam” skatienam ir raksturīga acu zīlīšu paplašināšanās, “dzēlīgam” – acu zīlīšu sašaurināšanās. Tuvi cilvēki biežāk un ilgāk uzlūko cits citu nekā sveši. Ja attiecībām ir raksturīga sāncensība, ciešs skatiens tiek uztverts kā izaicinājums vai agresivitātes izpausme. Kā izpētījuši psihologi vidējais skatiena ilgums ilgst no 1 līdz 7 sekundēm.
