Migla6
132
0
Migla ir sīku ūdens pilienu vai ledus kristālu uzkrāšanās piezemes gaisa slānī, padarot gaisu mazāk caurspīdīgu un apgrūtinot redzamību. Migla veidojas stabilās gaisa masās, kad nav novērojams vējš vai cita veida gaisa konvekcijas un gaiss kļūst piesātināts vai tuvojās šim stāvoklim.
Migla rodas, kondensējoties ūdens tvaikiem, tas ir, pārejot no gāzveida stāvokļa mazos ūdens pilenos. Ledus migla var veidoties temperatūrā, kas zemāka par −20 °C un tādā gadījumā migla izskatās līdzīga izkliedētiem dūmiem vai dūmakai.
Migla biežāk rodas virs pilsētām, nekā virs laukiem. Tas ir tāpēc, ka pilsētas gaisā ir vairāk higroskopisku produktu, kas veicina ūdens kondensēšanos, piemēram, automobiļu izplūdes gāzes, tomēr migla ir bieži novērojama veidojamies mežu ielokos vai reljefa pazeminājumos, kur augsne ir mitrāka vai purvaināka.
Miglas veidi: No putekļiem, izplūdes gāzēm vai dūmiem veidojas Dūmaka vai Smogs, kas ir līdzīga rakstura parādība, kā migla.
Miglas iedalijumi: Atkarībā no redzamības miglu iedala trīs kategorijās: Plāna migla — redzamība no 500 metriem līdz 1 kilometram. Vidēja migla — redzamība no 50 līdz 500 metriem. Bieza migla — redzamība nepārsniedz 50 metrus
Ņūfaunlendas sēkļa rajonā migla novērojama līdz 120 dienām gadā. Biežas miglas ir arī subtropu joslā virs okeāniem, kur aukstās okeāna straumes paceļas augšup no okeāna dzelmes, piem., Humbolta straume pie Čīles un Peru (~80 dienas gadā ir migla) un Bengelas straume pie DR Āfrikas.
Latvijas R-daļā gadā ir 50 – 60 dienas ar miglu. A virzienā miglaino dienu skaits samazinās. Augstienēs migla novērojama apmēram 70 dienas gadā.
Tev patiks šie raksti
