Nu tā, pamodos no tā, ka mans "mazais" runcis mani pamodināja, ka līda man pāri, kā tanks un nekad neskatās kur liek savas ķepas, no rītiem ir tik uzstājīgs, kā ērce, ja ko ir ieņēmis galvā tas viņam ir jāizdara.
Nu lab, parādišu pāris bildes ar viņu un pastāstīšu savu stāstu kā viņš pie manis nonāca.
Manam kaķim tagad ir nedaudz pāri gadam, stāsts sākas ar to, ka biju aizbraucis pie vecmammas uz laukiem, nez kas mums ar sencīti bija ienācis prātā, iegājām saimniecības ēka ko meklēt, pats neatceros ko īsti, bet skatos uz zemes, mētājas kaut kāds mazs, melns spalvu pikucis, pec izmēra viņš bija nedaudz lielāks par nokia 3310, paņēmu rokās un sapratu, ka tas ir mazs kaķēns. Viņš bija nokritis no saimniecības ēkas otrā stāva, caur dēlu spraugu. Viņš bija sastindzis kā akmens, domāju, ka miris, nebija nekādu dzivības pazimju, ka kaķēns ir dzivs, atri ieliku cepure, pa to laiku sencītis uzvanija vecmammai, viņa ir felčere, teica lai elpoju virsu savu dvašu, lai sasildītu kaķēna ķermeni, tā arī dariju, braucot pie vecmammas, kaķēnam paradijas puls, bet tas bija tik vājs, ka viens sitiens bija reizi 1min vai pat retāk, lab, atbraucām pie vecmammas, iedevu kaķēnu viņai, apskatīja viņu un ielika gūlta, sadabūja kaut kādu ampulu, zāles iesūca šļircē, bez adatas, un zākes iespieda kaķēnam mutē, vecmamma teica, put savu dvašu virsū kamēr sāks atdzīvoties, es domāju murgs, nekas nesanāks, lieki tērējam laiku, pūtu pūtu, kādas 15-20 minūtes, beigās sāk takā nedzaudz kustēt un elpot, varbūt rādās, domāju ka kādi refleksi var būt parādījušies, domāju, ka miris, ka neko nevar vairs darīt, bet nekā, pec kādas vienas stundas kakēns jau bija lustīgs, nejau tā ka skrēja riņķī un gāza galdus, bet tā, ka sapratu, ka dzīvos.
Mums pašiem kaķis jau bija, domājām vai paturēt, vai attdot kadam citam, beigās sapratām, ka tas ir murgs, kādam atdot šādu kaķēnu, kas laimes krekliņā dzimis, tad domājām vārdu un nosaucām par Gabrielu, sencis izdomāja, teica ka tas esot enģeļa vārds, ko tādu varēja tikai enģelis piedzīvot.
Un veel, kad pēdejo reizi svēru, viņš svēra 7,5 kg, pirms diviem mēnešiem, vēl ko gribēju piebilst, astes garums ir 34 cm, man jau liekas ka prekš parasta lauku kaķa tas ir daudz, un vēl, viens prikols, ko stāstā nepastāstīju, līdz šim brīdim viņš nav atradinājies zīst, kaut vai, jau ir vairāk kā gads, veterinārs teica, ka tas var būt viņam uz visu mūžu.
Ģimenē Gabrielu saucam vienkārši Gabijs vai kaķu puisis.
Tik lūdzu nevērtējam pareizrakstību, neēsmu nekāds raktsnieks.
Tagad uz doto brīdi sver pāri 10 kilogrami.
Gaidu jūsu vērtējumus + vai -.
an tas pats bija ar zivi, Es jau domāju, ka tā pa debesīm ceļo, bet tētis tai veica mākslīgo elpināšanu, nestāstīšu sīkumos, bet viņa atgriezās pie dzīvībās un viņai nācās vēl divus gadus murgot manā akvārijā...
