Mans kaķu meitēns protams ir ņemts no māju kaķu puncīša, bet vienu dienu notika nelaime un kaķis pazuda vēl mazs bija. Nez cik ir kaķu gados, bet pie mums nodzīvoja 8 mēnešus. Es katru nakti apstaigāju tuvākos māju pagalmus. Pēc piektās meklēšanas dienas zaudēju cerību, bet te pēkšņi mamma izgāja uz balkona lai apskatītu vai nav kaķis parādījies ( domājam ka kaķis ir tuvu tai vieta no kurienes izkrita) un te viņa ieraudzīja kaut ko kustamies kaimiņu privētmājas sētā uz koka. Nu pasauca mani un mēs abi vērojām ilgi to kustošo radību līdz sapratām ka tas ir kaķis kas stipri līdzinās manai kaķenei. Un kā ar dievpalīgu kaķis pagriezās uz vienu pusi un es ieraudzīju sava kaķa dzelteno blusu siskniņu. Es vai aiz priekiem līksmoju un skrēju lejā lai atrastu ceļu pie koka. Iztraucēju privātmājas īpašniekus un tiku iekšā sētā. Nevarēju tikt uz koka jo zari sausi gandrīz nolauzu kaklu, brālis mēģīnāja un arī bez panākumiem. Beigu beigā vakarā atbrauca māsa un ieteica zvanīt glābējiem un to arī darīja. Izrādās ugunsdzēsēji ar to nenodarbojas, bet māsai ieteica uzņēmumu SIA "Rīgas koki" ( milzīgs paldies viņiem) kas solījās nakamāja rītā atbraukt. Nu gaidām ar nepacietību nākamo rītu un šie kā solīts atbrauca. Trīs jauni puiši ar alpīnista ekipējumu. Divi stāv lejā un nodrošina trešo to varonīgāko kas rāpās augšā. Protams kaķis pārbījies nenāca rokās, bet tomēr pusis nepadevās un aiz ķepas saķēra kaķi noņēma nost no koka un ielika somā. Somu pa virvi lejā nolaida. Es protams minku uz mājām fiksi un māsa norēķinājās ar glābējiem ( 35 Ls ir nieks par mīļu kaķi), pats puisis kas paveica varoņdarbu gribēja atrāk tikt nost no koka jo viņam ļoti nepatika tas koks.
Un tagad kaķīts sēž majās un ir rpiecīgs būt kopā ar saviem mīļajiem saimniekiem.
Viņu sauc Lora starp citu ja interesē un šeit Jums piedāvāju nedaudz bildes ar viņu.
