Varbūt, tas ir mazāk zināms fakts, ka agrāk Padomju Krievijas iedzīvotāji nedrīkstēja ceļot uz ārzemēm. Patiesībā, drīkstēja ceļot uz ārzemēm tikai tie cilveki, kas bija pazīstami visā valstī.
Kontroles iestādes,kā piemēram KGB, vēlējās būt 100% droši, kad kāds aizbrauca uz ārzemēm :
1) atbrauktu atpakaļ, un nepaliktu dzīvot ārzemēs,
2) vajadzēja izturēties labi, nedrīkstēja dzert, uzvesties nepieklājīgi, iet pie ielas meitām,
3) nedrīkstēja ārzemēs iepirkt mantas, piemēram pornogrāfiju,apģērbus, un nedrīkstēja vest atpakaļ uz valsti un nedrīkstēja pārdot draugiem,
4) atgriežoties mājās viņi nedrīkstēja stāstīt cik labi gājis, kāda tauta, kultūra, bet gan stāstīt kāda "netīra" zeme tā bija, kur bija aizceļojis.
Arī celojumi uz ārzemēm tika sadalīti divās kategorijās - Pirmā kategorija ietvēra sociālistiskās draudzīgas režīma valstis, kā Austrumeiropa vai Kuba. Dīvaini, bet pat tajās valstīs pat parasts Padomju valsts iedzīvotājs nevarēja aizceļot bez vīzas, kaut tās bija arī Padomju valstis, kautgan ceļot uz šīm valstīm bija salīdzinājumā vieglāk,nekā uz citām. Otrā kategorijā ietvēra "kapitālisma elles" valstis - USA vai Anglija. Lai uz turienu tiktu, ir nepieciešama maksāt ļoti lielu naudas summu, un uzrakstīt rakstisku vēstuli, kādēļ uz turieni velas braukt.Pēctam, to vēstuli izskatīja dažādas organizācijas, sākot ar vietējo policiju, izskatīja cilvēka kriminālo pagātni, tad skatījās darba vietas, un tad KGB izlēma vai noraidīt vai apstiprināt šī cilvēka vēlmi tikt uz šīm valstīm.
Bet nebija nekāds veids kā tikt uz Londonu, izņemot vienu - jābūt pazīstamiem ar uzticamiem cilvēkiem, respektīvi, cilvēkiem kuri bija "Aeroflot" lidmašīnas piloti - tā bija vienīga Padomju Krievijas gaisa lidojuma kompānija.
Un šīs ir bildes no cilvēka, kuram paveicās tikt uz Londonu nelikumīgā veidā. Pats apgalvojot, ka šī valsts nemaz nelīdzinās Padomju Krievijas valstīm un cilvēkiem.
