Nu tādi filozofi saradušies :) Nu cik var raudāt par slēgtām rūpnīcām? Izskatās, ka nevienam, kas par to raud un vaino tikai valdību tajā, nav nekādas saprašanas par rūpnīcām kā tādām.
Daudzi laikam nezin un neatceras par to kādā kvalitāte bija padomju rūpnīcām? Būtībā visa padomju savienība bija brāķis no sākuma līdz beigām. Par kvalitāti rūpējās tikai militārajā jomā.
Jums maz ir zinām cik lielas finanses un mārketinga zināšanas bija nepieciešamas šādām rūpnīcām, lai viņas varētu reorganizēt pēc tā laika (90to) pasaules standartiem? Un neviena no padomju laikos bijušajām lielajām rūpnīcām nevarēja izdzīvot tikai ar Latvijas tirgu. Padomju tirgus un tā prasības bija kā diena pret nakti ar rietumu pasauli.
Protams, ka kādu daļu vainas var arī uzlikt uz pirmās valdības pleciem, par to mazo neieinteresētību(galvenokārt jau par to, ka šādas ēkas netika iekonservētas). Bet es arī nedomāju, ka 90to sākumā kādam bija zināšanas un līdzekļi, lai šadas lielas rūpnīcas uzturētu un spētu piedāvāt konkurējošas preces eiropai. Ņemot vērā, ka attieksme pret mūsu precēm nebija diži lielāka kā pret Made in China.
Pat tagad, pēc divdesmit gadiem, rietumi mūsu preces finasiāli nenovērtē vienā līmeni ar savām (ar retiem izņēmumiem).