Līdz 30.gadiem tapušās lelles tiek uzskatītas par antīkām, tās ir muzeju un kolekcionāru lepnums. Šīs rotaļlietas ir nogājušas garu un interesantu pārmaiņu ceļu, līdz nonāca mūsdienu plastmasas leļļu valstībā.
Leļļu hronika-
3000.-2000.g.p.m.ē. Senie ēģiptieši mirušajiem kapenēs līdzi lika plakanas koka lelles, kas izkrāsotas ģeometriskiem rakstiem un kam bija no māla vai koka pērlīšu virknēm veidoti mati.
600.g.p.m.ē. Bērnu kapos atrastas vienkāršas lelles no māla, lupatām, koka vai kaula, retāk no ziloņkaula, vaska, terakotas. Dažām lellēm ir kustīgi locekļi un maināms apģērbs.
5.-15.gs. Kopš viduslaikiem lelles sāk izmantot reliģiskos rituālos: kristiešiem tā ir Svētā ģimene Ziemassvētku silītes ainā; Latīņamerikā- Gvadelupas dievmāte, Japānā- vēsturiskas personas u.taml.
15.gs Vācijas fabrikās Nimbergā, Ausburgā, Zonebergā pirmoreiz komerciāli sāk ražot lelles bērniem. Tās veidotas no koka, māla, lupatām, vaska un tērptas tālaika vācu sieviešu apģērbos. Leļļu ražošanas manufaktūras rodas arī Anglijā, Francijā, Holandē, Itālijā, tomēr līdere šajā biznesā 18.gs paliek Vācija.
Aptuveni 1600.g. Leļļu galvas sāk ražot no glazēta māla, vēlāk arī no tragakanta(no Āzijas auga iegūta gumija) un alabastra(smalkgraudaina materiāla- ģipša- paveids).
1636.g. Holandē parādās lelle ar kustīgām acīm.
1675.g. Holandē piedāvā lelli ar dabiskiem cilvēku matiem.
18.gs. sākums. Leļļu ķermeni un locekļus sāk veidot no smalkādas, jo tā atgādina cilvēka ādu.
1710.g. Kāds ražotājs piedāvā bērnam līdzīgu vaska lelli, kas var grozīt acis un raudāt. Tomēr lielākoties lelles joprojām tiek ražotas pieaugušo izskatā.
1737.g. Parīzē izgatavo lelles, kas prot staigāt. Lelles aizvien vairāk izskatās pēc cilvēka, bet vispopulārākās ir franču augstās modes lelles, kuras kā modes paraugus sūta citām valstīm.
1810.-1850.g. Vācijā leļļu galvas sāk izgatavot no papjēmašē. Tiek izgudrots lodīšu savienojums, kas leļļu locekļiem piešķir dabiskāku kustīgumu. Galvu veidošanā izmanto jaunus materiālus: gutaperču, glazētu porcelānu, neglazētu baltu porcelānu u.c.
1851.g. ASV Goodyear Rubber Company ievieš vulkanizētas gumijas lelles. Tomēr 19.gs. otrajā pusē amerikāņu tipiskās lelles bija no auduma, pildītas ar sēnalām.
1860.g. Eiropā demonstrē pirmo lelli- bērnu, kas spēj taisni nosēdēt.
1861.g. ražotnes sāk izmantot metāla leļļu galvas.
1862.g. Leļļu ražošanā sāk ieviest celuloīda galvas.
1865.-1900.g. Amerikā tiek nodibinātas pirmās desmit leļļu manufaktūras. Šīs firmas importē franču un vācu neglazētā porcelāna un kompozītmateriālu leļļu galvas, kuras pievieno vietējo rūpnieku ražotajiem leļļu ķermeņiem.
19.gs. beigas. Acīm redzamu pārsvaru pār lellēm- dāmām ņem lelles- bērni, sevišķi franču bebes. Šīs lelles gan atgādina bērnus, tomēr tām trūkst bērnu īpašību.
1909.g. Tiek ieviestas eiropiešu lelles bērnu izskatā ar ceļgalos ieliektām kājiņām, kam jānorāda- bērns ir tik mazs, ka nemāk vēl staigāt.
1912.g. Sāk ražot vienu no pirmajām amerikāņu tēlu lellēm Kewpie, kas atgādina reālu vai izdomātu personu. Pirmās rotaļlietas izgatavoja Vācijā no neglazēta porcelāna. Šīs eņģeļiem līdzīgās figūriņas ar matu sprogu galvas vidū kļuva ļoti populāras un tiek ražotas līdz pat mūsdienām.
1916.-1918.g. Amerikāņi izgudro uzlabojumus kompozītmateriālu un neglazēta porcelāna galvu ražošanai. Eiropas leļļu industriju ir ietekmējis Pirmais pasaules karš, par līderi izvirzās ASV.
1925.-1939.g. Leļļu ražošanā tiek ieviesti tādi jaunumi kā acis ar plakstiņiem, kam ir skropstas un kas var aizvērties, liekot lellei izskatīties aizmigušai; bedrītes vaigos un zodā; atvērta mute ar maziem zobiņiem; pirksti ar nagiem; lateksa gumijas lelles, kas prot dzert un slapināties.
Aptuveni 1955.g. Beidzot parādās leļļu izgatavotāju ilgi gaidītais materiāls- vinila plastmasa. Tā ir lēta, izturīga, mīksta, patīkama bērna taustei. Vinils joprojām ir galvenais izejmateriāls šajā nozarē. Šis materiāls ļauj lelles matus saveidot citādi un izmazgāt.
1959.g. Nāk klajā pirmā Bārbija- pusaudžu modes lelle, kurai ir atsevišķi nopērkami tērpi, aksesuāri, draugi un ģimenes locekļi, mājas dzīvnieki utt. Bārbija kļuvusi par kultūras ikonu, ko, tiesa, var apstrīdēt lelles nedabiski tievās figūras un blondīnes tēla dēļ. Tomēr šī rotaļlieta joprojām ir nepārspēta.
Leļļu vēsture2
17
0
18.gs angļu koka lelles dēvē par karalienes Annas laika lellēm, lai gan viņas valdīšanas laiks beidzās jau 1714.gadā. Šīs lelles bija meistarīgi izgrieztas no koka, izkrāsotas un skaisti tērptas. Aptuveni 30 lelles saglabājušās pat no 16.gs. beigām.
Vaska lelles tā dēvēja tāpēc, ka no šā materiāla izgatavoja lelles galvu. To atlēja divās veidnēs, bet pēc tam salīmēja kopā. No vaska atlēja arī rokas un kājas, bet ķermeni veidoja no auduma, ko piepildīja ar smalkām zāģu skaidām. Vaska leļļu izgatavošana bija diezgan riskanta veselībai- varēja apdedzināties ar karstu vasku vai sarīties smalkos skaidu putekļus.
Reklāma
Vaska leļļu ražošanā līderpozīcijas ieņēma angļi, un slavenākās bija Montanari lelles. Šī firma sāka veidot vienas no pirmajām lellēm bērna izskatā, lai gan tolaik pieprasītākās bija lelles- dāmas.
Viktorijas laikmetā Anglijā pieprasītas bija tikai zilacainas lelles, jo tāda acu krāsa bija karalienei. Brūnaces tika eksportētas uz Ameriku. Tumšmatēm tika izmantoti dabiski mati, bet blondīnēm- īpaša mohēra.
Papjēmašē lellēm frizūras bieži vien tika izveidotas jau veidnē, reizēm pat no vairākām atsevišķi atlietām detaļām- tik komplicētas tās bija. Tās demonstrēja jaunākās matu sasukas, tāpēc tika dēvētas par modistu lellēm.
Reklāma
1859.g. angļu sieviešu žurnāls Godey’s Lady’s Book aizsāka jaunu ēru, pirmoreiz publicējot izgriežamas papīra lelles ar maināmiem tērpiem.
19.gs otrajā pusē bērniem Eiropā un Amerikā patika dažādi papīra leļļu komplekti. Atsevišķas lelles iekaroja lielu popularitāti un tika tiražētas sērijās. Papīra lelle(1835), kas izskatās līdzīga balerīnai Marijai Taljoni, pati pirmā attēloja kādu slavenību.
Kinozvaigžņu, sportistu un citu slavenību papīra lelles īpaši aizrāva amerikāņu ražotājus. Gan mēmā kino aktrise Norma Telmedža, gan Holivudas zvaigzne Elizabete Teilore un citi aktieri tolaik bija kinostudiju īpašums, un viņiem pašiem nebija ne teikšanas, ne peļņas no šā biznesa.
Reklāma
19.gs. franču modes lelles bija visaugstākās kvalitātes un ar visizsmalcinātākajiem tērpiem. Tās bija Parīzes jaunākās modes vēstneses visā Eiropā un Amerikā.
1877.g. Žumo ieviesa sensacionālo modeli-bebe jeb lelli meitenes izskatā. Bebe tērpi bija tikpat izsmalcināti kā modes lellēm. Desmit gadu laikā bebe Jumeau leļļu ražošana palielinājās 30 reižu.