Latvijas Nacionālā opera (LNO) - repertuāra operteātris Rīgā (Aspazijas bulvārī 3), Latvijā. Repertuārā ir operas un baleta izrādes, kuras tiek rādītas sezonas ietvaros (no septembra vidus līdz maija beigām). Vienas sezonas laikā LNO tiek parādītas gandrīz 200 izrādes, un tiek sagatavoti vidēji 6 jauniestudējumi. Lielajā zālē ir 946 sēdvietas, Jaunajā zālē — 250 līdz 300 sēdvietas. Tajā strādā vairāk nekā 600 štata darbinieku: 28 operas solisti, 105 orķestra mūziķi, 62 kora mākslinieki un 70 baleta trupas dalībnieki. Ēka atrodas Rīgas centra kanālmalas apstādījumu joslā.
1919. gada 23. janvārī ar LSPR Izglītības komisariāta (komisārs Andrejs Upīts) rīkojumu Latvju operas kolektīvs pārcēlās uz daudz plašākajām Rīgas pilsētas vācu teātra ēku, no kurienes tika padzīta līdzšinējā trupa un ēkas apsaimniekotāji. 9. februārī ar P.Stučkas valdības dekrētu uz kooperatīviem pamatiem uzturētā Latvju opera tika nacionalizēta un pasludināta par valsts operu - "Padomju Latvijas opera", - nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta.
Pēc P.Stučkas valdības padzīšanas 1919. gada 22. maijā, trupa atgriezās pie nosaukuma Latvju opera (no valsts operas atkal pārtopot par kooperatīvu uzņēmumu), kā arī nācās atstāt telpas, jo Vācu teātra ēka juridiski piederēja Lielajai ģildei. Savukārt Latvju opera tika piekomandēta pulkveža Baloža Dienvidlatvijas brigādei jeb 1. Kurzemes divīzijai. 15. augustā 1. Kurzemes divīzijas štābs rekvizēja abus pilsētas teātrus. Vācu teātra trupa tika izlikta no savas ēkas, un tajā ievācās Latvju opera.[2] 1919. gada 23. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē tika pieņemti Noteikumi par nacionālo operu. Trupai atkal, kā padomju laikā, bija ar likumu garantēta teātra ēka, nacionālās operas statuss un valsts finansējums. 2. decembrī jau ar "Latvijas Nacionālās operas" vārdu tiek uzvesta vēl padomju periodā sagatavotā Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" izrāde, un šo datumu tika pieņemts svinēt kā Latvijas Nacionālās operas izveidošanās dienu (LPSR laikā operas izveidošanu atzīmēja 23. janvārī, pēc tam 2. decembrī - vizpārpieņemta un vēstures zinātnes atzīta viedokļa par LNO izveidošanas datumu nav[1]). No 1920. līdz 1940. gadam Latvijas Nacionālā opera bija Rīgas muzikālās dzīves centrs. Ik gadu tā sniedza līdz 8 operu jauniestudējumiem, no 1923. gada sākās arī baleta izrādes. 20 gadu laikā notika vairāk nekā 300 izrādes, kuras katru gadu noskatījās vidēji 220 000 skatītāji.
1940. gadā kad Padomju Savienība okupēja Latviju, mainījās operteātra nosaukums uz "Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātri". Sekojošajā 3 gadus ilgajā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941.-1944.) - par "Rīgas operteātri", pēc tam atkal 1940. gada nosaukums. 1989. gada 24. aprīlī notika jau Latvijas Nacionālās operas 70 gadu jubilejas svinības un atgriešanās pie starpkaru periodā lietotā nosaukuma. [1]
