Tāpēc nolēmu drusku vairāk uzrakstīt par zivīm. Kādas tad te ir sastopamas. (Vismaz tās populārākās.)
Vēl arī pieliku drusku par vēžiem, kādi viņi tad mūsu ūdeņos dzīvo.
Pieliku bildes, kā tas viss izskatās, zem tām neliels apraksts, lai apjaustu, kas tas par zvēru ir.
Man pašam patīk copēt, zinu, ka starp mūsu paaudzi ir diezgan maz tādu, kam tas patiktu, sak, pārāk garlaicīgi.
Nedomāju vis, tikai jābūt taisnām rokām un sakarīgai galvai. Tas ir azarts, kā piemānīt zivi. Esmu viens no tiem godīgajiem
copmaņiem, nelieku nekādus kreisos tīklus un ūdas. Pārāk mazās zivteles palaižu atpakaļ, lai paaugas (ja var paaugt tālāk :) ).
Vispār jau paradokss, dzīvojos lielākoties pa Angliju vienā lielpilsētā. Bet nu redz, man patīk daba.
Taču tad paņemu atvaļinājumu uz vairākiem mēnešiem, braucu uz Latviju - un aidā dabā iekšā - visu negatīvo ārā un viss.
Tikai daba ap mani.
Ciest nevaru tos, kas neciena to. Daba ir jāmīl, mēs paši no tās esam izcēlušies. Mums jāklausas dabā, jāsadzird tās skaņas.
Tad mazāk cepsimies ap vienu un otru.
Zinu daļa droši vien teiks, Tu cieni dabu - a bet, ko Tu dari ar zivīm?
Es teikšu tā - bet vai Tu pats sevi cieni dzīvojot pilsētā, starp motoru rēkoņu, izplūdes gāzēm un sasodītiem stereotipiem? Kur negācijas skalda un valda?
Es zivis nemoku, kā viens otrs pilsētā moca putnus, kaķus, suņus utt. Turēdams tos būros vai par atļaujas tos sist.
Labi, pietiks muldēt :)
Ceru, ka neatkārtojos ar rakstu.
Tagad, aidā, skatīties bildes!! :)
