Latvijas fauna - zivis un vēži.43

Vīķe (Alburnus alburnus) - Uzturas baros. Sevišķi lielas koncentrācijas veido pavasarī pirms nārsta un rudenī, izvietojoties ziemošanas bedrēs. Ziemā mazaktīva. Parasti uzturas ūdens virsējos slāņos. Tālas migrācijas neveic. Pamatbarība: zooplanktons, ūdenī iekrituši kukaiņi un bentoss. Sasniedz 10 gadu, Latvijā 8 gadu vecumu. Izmanto iekšējo ūdeņu rūpnieciskajā nozvejā samērā reti, lai gan dažreiz ezeros nozvejo lielā daudzumā. Makšķernieki galvenokārt izmanto kā ēsmas zivtiņu. Mēdz ķert makšķerēšanas sacensībās.

Vēdzele (Lota lota) - Sastopama daudzās upēs, jūrā upju grīvu tuvumā. No sama viegli atšķirt pēc garās muguras spuras - samam tikai viena un maza. Vēdzelei pie apakšžokļa viens tausteklis. Tās iecienījušas dziļas ar slēptuvēm ( akmeņi, siekstas ) bagātas vietas.

Vimba (Vimba vimba) - Sastopamas Baltijas jūras piekrastē, ar jūru tieši saistītās upēs un ezeros. Uzturēšanās vietas - dodoties pa upi uz augšu, uz nārsta vietām vimbas lielākoties peld pa upes vidu. Atpūsties tās iepeld atstraumēs, ja tādas gadās pa ceļam.

Zandarts (Stizostedion lucioperca) - Sastopams jūras piekrastē, Rīgas līcī un ar to saistītajos saldūdeņos, taču ne visos - zandarts ir izvēlīgs ūdens un gultnes ziņā. Daudzos ezeros ieaudzēts mākslīgi. Raksturīgākās pazīmes - nav sarkanu spuru kā asarim. Ja zivij uz sāniem ir vertikālas svītras, tad tas nav milzu ķīsis, bet gan sīks, vaļā laižams zandarts (ja īsāks par 45cm). Patīk uzturēties dziļākās bedrēs.

Platspīļu vēzis - Sastopams gandrīz visā Latvijas teritorijā, upēs, ezeros, HES ūdenskrātuvēs utt. Pārtiek no maitas, maziem ūdens gliemjiem, zivtiņām. To no citiem vēžiem var pazīt pēc tā samērā platajām spīlēm.

Signālvēzis - Latvijā ievests 1971.gadā no Lietuvas. Izplatīts arī Zviedrijā, Somijā, Anglijā, Francijā, Portugālē, Spānijā, Marokā. Izplatību citās Eiropas valstīs veicinājusi sugas agresivitāte, resistence pret vēžu mēri un citām slimībām, kādēļ kalpo kā slimību pārnēsātājs. Kopumā vēl LV sastopami ap 50 vēžu sugu.

Šaurspīļu vēzis - Latvijā sastopams dažās Daugavpils, Madonas, Dobeles un Rīgas rajona ūdenstilpēs. Šaurspīļu vēzis viegli atpazīstams pēc garām un šaurām spīlēm. Vēža korpuss un deguna dzelkšņa rievas ir asas, atšķirībā no platspīļu vēža.