LapsiņaS (:8

Rudās lapsas skaisto kažoku cilvēki tūkstošiem gadu ir izmantojuši apģerbam. Kažokādu ieguvei lapsas tiek audzētas nebrīvē. Mūsdienās dabisko kažokādu valkāšana šķiet nepieņemama.

Rudajai lapsai kažoks var būt gan pelēcīgs, gan rūsgans, gan spilgti ruds. Kakla apakšpusē un krūšu daļā kažoks ir gaišs vai pat pilnīgi balts. Teicamā oža lapsai ļauj atrast medījumu, kas atrodas pat 10 km attālumā.

Polārlapsas mīkstais, blīvais kažoks ziemā kļūst vēl biezāks, labi pasargājot ķermeni no aukstuma. Atkarībā no gadalaika un pasugas polārlapsas kažoks var būt četrās dažādās krāsās.

Visbiežāk sastopama polārlapsa, kuras kažoks ziemā ir balts, bet vasarā kļūst tumši brūns ar pavisam vieglu baltās krāsas ietonējumu. Arktikā dzīvo vēl arī otras pasugas polārlapsa, kuru sauc par zilo lapsu.

Viņas kažoks ziemā ir tēraudpelēks, bet vasarā pilnīgi brūns. Polārlapsas maina kažoku divreiz gadā - pavasarī un rudenī. Pieaugušai polārlapsai ir ļoti kupla aste, kuras garums var sasniegt 30 cm.

Smiltāju lapsa dzīvo Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā. šo nelielo tuksneša lapsu bieži notur par feneka lapsu. Tomēr pēc galvaskausa formas, zobiem un kažoka krāsojuma smiltāju lapsa līdzinās vienīgi rudajai lapsai, vienīgi smiltāju lapsa ir mazāka un smalkāk veidota.

Viņai ir daudz lielākas ausis, tomēr tās nav tik lielas kā feneka lapsai. Aukstajās tuksneša naktīs lapsa sildīdamās apliec ap ķermeni savu garo, kuplo asti.