Lāči5

Lāču dzimta (latīņu: Ursidae) ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia). Lai arī lāču dzimtā mūsdienās ir tikai 8 dzīvojošas sugas, tie dzīvo ļoti dažādos apstākļos - no tropiem līdz Arktikai. Un lāču ģints (Ursus) ir sastopama gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā, gan Eiropā un Āzijā. Lāču dzimtu Latvijā pārstāv brūnais lācis (Ursus arctos). Šī suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. 19. un 20. gadsimta mijā meža izciršanas un izmedīšanas rezultātā lācis bija izzudis no Latvijas teritorijas[1]. Tikai 20. gadsimta 1970. gados atsākās dzīvnieku atgriešanās, tie ieceļoja no Igaunijas un Krievijas Pleskavas apgabala. 1980. gados lācis tika konstatēts arī Latvijas rietumdaļā, kopumā šobrīd ir vairāki desmiti īpatņu[2]. Kopš seniem laikiem cilvēks ir medījis lāčus, lai iegūtu ādu un gaļu. Joprojām arī mūsdienās lāči ieņem nozīmīgu lomu dažādās kultūras izpausmēs; mākslā, mitoloģijā, literatūrā un citās kultūras jomās. Mūsdienās no 8 eksistējošām lāču sugām 6 sugu izdzīvošana ir kritiska, lāči tiek aizsargāti ar likumu, tomēr malumedniecība joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem lāču iznīcībai, īpaši Āzijā. Lācis ir Krievijas valsts simbols. Tiek uzskatīts, ka lāčiem līdzinās debess zvaigznāji Lielais Lācis un Mazais Lācis.