Sveicināti, mīļie draugi! Neticiet tiem, kas saka, ka zvērs ir un paliek tikai zvērs. Mums ir tik daudz kopīga, ka būsiet pat pārsteigti. Bet ko nu tik daudz, vienu vārdu sakot, skatieties paši!
Lāča monologs bildēs.12
Dažkārt arī mums, parasti tas notiek skaistā sestdienas pēcpusdienā, sagribas grillētu gaļiņu. Tādu, ka siekalas saskrien mutē jau no smaržas vien.
Un kas gan var būt labāks kā rotaļas svaigā gaisā. Nu tādām kā paslēpes. Meklējiet mani taču, es jau esmu paslēpies.
Laiku pa laikam nākas sabārt arī savas atvases. Vispār jau viņi ir mīlīgi, tikai reizēm jāatgādina par mājas darbiem. Lai izvairītos no tiem, viņi ir varen atjautīgi dažādu atrunu izdomāšanā.
Bērni ir jāmāca. Arī tādas vienkāršas lietas kā pačurāšana meža maliņā.
Un vēl mums ļoti patīk dejot. Nepateikšu, kas tas ir par stilu, bet to es noskatījos no kāda tūristu bariņa. Manuprāt, man sanāk pat labāk par viņiem.
Reizēm vienkārši apsēžos un atpūšos. Vajag padomāt.
Veselā miesā mīt vesels gars- nezinu kur to dzirdēju, bet vingrot man patīk. Pēc tam tāda sajūta, ka varētu kalnus gāzt. Ja vien vajadzētu.
Pārdomu brīdis- tāds pienāk ikvienam. Un ko domāt jau vienmēr atrodas. Varat to saukt arī par meditāciju.
Mūsdienās ir jāprot vadīt dažādi transporta līdzekļi. Tas taču nevarētu būt pārāk sarežģīti.