Kukaiņi ir posmkāju tipa traheātu apakštipa klase. Tajā apvienoti visi posmkāji, kuriem ir trīs pāri kāju. Kukaiņi ir sauszemes dzīvnieki, kas elpo ar trahejām. Vairākas kukaiņu grupas pielāgojušās dzīvei ūdenī, tomēr tikai dažu grupu kāpuri spēj uzņemt ūdenī izšķīdušo skābekli. Kukaiņi ir vienīgie bezmugurkaulnieki, kuru vairākums spēj lidot. Dažām augstāko kukaiņu grupām, piemēram, blusām un utīm, parazitārā dzīves veida dēļ spārni ir izzuduši.
Kukaiņi5
34
0
Viendienītes - Šīs kukaiņu kārtas pārstāvji ir sīki līdz vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums 5 - 30 mm) ar trauslu, maz hitinizētu ķermeni. Vēdera galā 2 - 3 garas, pavedienveidīgas cerkas. Pieaugušie īpatņi barību neuzņem, tāpēc mutes orgāni viņiem ir reducējušies. Viendienītes dzīvo no dažām stundām līdz 10 dienām, tomēr parasti ne ilgāk par vienu dienu, no kā arī cēlies nosaukums. Viņas uzturas pie dažādiem ūdeņiem (galvenokārt tekošiem), kur siltos vakaros var novērot viņu raksturīgās vertikālās kustības.
Spāre - Šīs kukaiņu kārtas pārstāvji ir lieli vai vidēji lieli kukaiņi (Latvijā sastopamajām sugām ķermenis ir 2 - 8 cm garš). Spāres galvenokārt uzturas ūdeņu tuvumā. Aktīvas lielākoties siltās un saulainās dienās. Gan pieaugušās spāres, gan spāru kāpuri ir plēsīgi. Pieaugušās spāres barojas ar dažādiem kukaiņiem – odiem, mušām, tauriņiem, bet kāpuri pārtiek no ūdenskukaiņiem, nereti uzbrūk arī zivju mazuļiem. Savukārt spāru kāpuri ir zivju un ūdensputnu barība. Arī pieaugušās spāres ķer putni, piemēram, piekūni, dzeltenās cielavas un mājas strazdi.
Reklāma
Spīļastes - Spīļastes jeb ādspārņi ir vidēji lieli kukaiņi ar spīļveida piedevām – cerkām vēdera galā. Priekšspārni ir ļoti īsi, tāpēc nenosedz vēderu. Pasaulē zināmas apmēram 1300 sugas, bet Latvijā konstatētas tikai 3. Bieži sastopama ir parastā spīļaste, kas aktīva galvenokārt naktī. Pa dienu tā slēpjas zem koku mizas, dobumos, zem lapām un akmeņiem. Pārtiek galvenokārt no augu barības, tomēr paretam uzbrūk arī citu kukaiņu kāpuriem. Ziemo tikai pieaugušie īpatņi. Katru gadu attīstās viena paaudze.
Prusaki - Viena no senākajām un primitīvākajām kukaiņu grupām. Pasaulē, galvenokārt tropiskajos mežos, konstatētas ~3600 sugas, bet Latvijā sastopamas tikai 4. Divas no tām – virtuves prusaks un melnais prusaks – mitinās cilvēku mājokļos (sinantropas sugas). Savukārt sausos priežu mežos dzīvo ziemeļu prusaks un meža prusaks.
Cikādes - Cikādes ir nelieli kukaiņi ar labi attīstītām pakaļkājām, kas daudzām sugām piemērotas lēkšanai. Cikādes sastopamas uz lakstaugiem, retāk uz kokiem un krūmiem. Vairākums šo kukaiņu sūc augu sulu. Var izplatīt augu vīrusus. Latvijā konstatēta 231 suga (pasaulē – ~21 000).
Reklāma
Sienāži - raksturīgi gari taustekļi, kas nereti garāki par ķermeni. Sienāži (tikai tēviņi) sisina trinot priekšspārnu pamatnes vienu gar otru. Dzirdes orgāni atrodas uz priekškāju stilba. Sienāži dzīvo pļavās, laukos, mitros krūmājos, dažkārt uzturas kokos. Pārtiek galvenokārt no augiem, retāk sīkiem kukaiņiem. Pasaulē zināmas ~3000 sienāžu sugas, Latvijā – 9 sugas. Biežāk sastopamie sienāži ir pļavu dižsienāzis.
Circeņi - Latvijā konstatētas 2 sugas. Mājas circenis sastopams galvenokārt lauku māju virtuvēs un maizes ceptuvēs (sinantropa suga). Aktīvs naktī. Pārtiek no miltu produktiem, dažkārt sagrauž tekstilijas, ādu un papīru. Tēviņu skaņas orgāni atrodas priekšspārnu pamatnē. Otra suga – zemesvēzis jeb racējcircenis (arī ķirelis) – arī ir naktsdzīvnieks. Dzīvo trūdvielām bagātā augsnē, kur rok ejas. Pārtiek no augu apakšzemes daļām, kā arī no sliekām, gliemjiem un kukaiņiem.
Sirseņi - Atšķirībā no sienāžiem, sirseņiem taustekļi ir īsi. Tēviņi sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārnu malu. Skaņa katrai sugai ir atšķirīga. Dzirdes orgāns atrodas uz vēdera 1. posma. Siseņi dzīvo pļavās, ganībās, sausos izcirtumos, silos. Pārtiek tikai no augiem. Latvijā atrastas 27 siseņu sugas. Rets viesis Latvijā ir arī daudzviet šausmas izraisošais klejotājsisenis
Tev patiks šie raksti
