Kamēr ārā valda Polārajam loka reģioniem raksturīgais pavasarīgas laiks, cilvēki cenšas sevi mierināt ar domu, ka nu jau kuru katru brīdi arī varēsim šaut vaļā pa aliņam un siltajos saules staros tos slēpt no "pašvaldībniekiem" vtuvējos parkos. No otras puses, ieteiktu baudīt ziemas priekus un skaistumu, kamēr tas vēl iespējams, jo, varbūt, nākamā vairs nebūs tik dāsna ar sniega krājumiem.
Bet lai vai kā ir šā un tā, un kad negribās neko darīt darīt vai arī nav iespējas reālām aktivitātēm, vienmēr jau var cerēt, ka reiz pienāks saulainais brīdis un dzīve vairs neliksies tāds āpša šmergulis.
Kucuguns1
Naktī uzsniga sniedziņš balts un visiem atkal palika "Zajebal" par to, ka tas sniegs nevar vienreiz nokust, bet lai nu kā, bet neliela debesu pūku kārtiņa, vismaz, pavēra gaišāku skatu uz pirmo darbadienu pēc Lieldienu svinēšanas un lika atcerēties, ka drīz jau atkal Ziemassvētki klāt!
Tomērt -2 grādu pēc Celsija sals jau nevar ilgi noturēt savā pakļautībā sniega vaļņus, kam pretī stājas gan Carnikavas Komunālservisa strādīgie ļaudis, kas reizēm visnotaļ operatīvi iztīra un nokaisa dažus vietējās nozīmes ceļus un ielas jau uzreiz nedēļas laikā pēs nokrišņu mitēšanās, gan +3 grādu tveicei, kas šodien valdīja saules pusē. Par laimi, ēnā saglābājās patīkams vēsums, kur bija iespējams gan cept ledus kūkas, gan arī piesaldēt dažādas ķermeņa daļas pie metāliskiem priekšmetiem.
Ja jau ieminējos par dažādiem priekšmetiem un ķermeņa daļu saldēšanu, tad prātā atsaucās Senšu Lāča veidotā rakstu sērija par Spoku telefoniem.
Nevarot tomērt aizmirst vecā labā biedra devumu manā dzīvē, jāsāk jau ar vecākām tehnoloģijām - Sonu Ericsson Z530i. Iegādāts aptuveni 7 gadus atpakaļ. Uzticami nokalpojis gandrīz 5 gadus. izturējis gan rudens lietu mitrumu, gan ziemas spalgoni, gan dusmu uzplūdu triecienus, gan neveiksmīgis mēģinājumus tēlot Gorāciju Kainu. Tā dzīvesprieks aprāvās kādā aukstā 2011. gada Februāra vakarā, kad pēc vairākiem mēģinājumiem mani apšakarēt ar pulksteni, kas atpalika par 2min., tam izdevās mani apmuļķot, kā rezultātā gadījās nokavēt vilcienu par, aptuveni, 1min, kā rezultātā es paliku stacijā -20 grādu salā pēc tam, kad biju mērojis ~4Km distanci ar kājām. Tā dzīvesprieks aprāvās pret kādu liepu netālu no stacijas ēkas, jo, kas gan to būtu domājis, ka pēc daudzajiem metieniem, ripināšanām un flipošanām, man izdosies trāpīt kokam no 10m attāluma. tā nu tas arī notika, bet tā sirdī vēl kūsā dzīvības dzirksts, jo pat vēl šodien to ir iespējams ieslēgt, par ko liecina vien tastatūras apgaismojums (pie tam baterija nav lādēta šo 2 gadu laikā).
Tātad PLUSI:
+ Vienkārša atbildēšana uz zvaniem, atverot telefonu;
+ Lielie taustiņi nodrošina labu iespēju rakstīt SMS lieliem cilvēkiem ar resniem pirkstiem;
+ Otrs displejs ērti ļauj apskatīt tālruņa statusu - vai nav atnācis kāds SMS, vai kāds nav zvanījis un pulksteni;
+ Izturība gan pašam telefonam, gan tā baterijai, kura spēj turēt pat vairāk kā 8 dienas;
Tad nu arī MĪNUSI:
- Kilopikseļu kamera nodrošināja gan bilžu, gan video kvalitāti, ar kuru būtu iespējams pierādīt Sniegacilvēka, Nesijas, Lesijas un visas Ziemeļkorejas armijas atrašanos vienuviet, bet lai gan tam laikam kamera kā tāda jau bija extra...
- Neparocīga (maza) ieslēgšanas / izslēgšanas poga;
- švaks baterijas vāciņa stiprinājums
Tad nu sekojot līdzi tehnoloģijām, 2011. gada decembrī tika iegādāts Sony Ericsson Vivaz U5i (vai kaut kā tā). Tajā brīdī tikai pavīdēja pirmie cilvēcīgās klases viedtālruņi - citi nāca ar kaut kādu mistisku Androidu, citi ar vēl kaut kādām mītiskām perētājsistēmām, bet Sonu Ericsson, sadarbojoties ar Noklu, izvēlējās Symbianu, kas bija arī nāves nesējs gan Sony Ericssonam, gan Noklas biznesam, jo funkcionēšanas un tālruņa expluatācija liekas tikai mazliet modernāka par iepriekš aprakstīto ierīci. Lai nu vai kā tad sāksim ar PLUSIEM:
+ Ērtā vietā izvietota ieslegšanas / izslēgšanas poga, kuras darbībai palīdz arī kabata;
+ Komplektā tika iekļauta 8 Gb MicroSD karte ar adapteri, kas ļoti optimāli pilda fleša funkcijas;
+ 8.1 MP kamera ar manuālo zoomu uzņem pieņemamas kvalitātes bildes, kuras iespējams pavērot arī citos manos rakstos;
+ Laba video kvalitāte;
+ Kaut kāda navigācijas sistēmas aplikācija, kas izmantojot Google maps un interneta pieslēgumu spēj noteikt tālruņa dislokācijas vietu, tāpat šī opcija iespējama, uzņemot bildes, par ko vil liecinās maza neizprotama ikoniņa ekrāna stūrī un fakts, ka kredīts, nesūtot SMS un nevienam nezvanot, spēj pazust 2 dienu laikā;
+ USB tipa lādētājs, kuru arī iespējams multifunkcionāli pielietot
Un arī daži MĪNUSI:
- Nestabils baterijas darbības laiks, kas var būt periodā no 0,5 - 6 dienām, neatkarīgi no noslodzes vai darba režīma, jo tās strauju izlādēšanos var veicināt pat kalkulatoram, kam, kā uzlabojums no vecākiem modeļiem, tika papildus ieviesta kvadrātsaknes vilkšanas funkcija;
- Skārienjūtīgais ekrāns darbojas vienādi gan izmantojot biezos darba ādas cimdus, gan esot ar plikām rokām (papildus komplektā tika iekļauts ļoti īss bakstāmkociņš, kas garumā līdznājās zīmulim skolnieka penālīdz tuvu mācību gada beigām);
- Žiroskopiskais sensors darbojas līdzīgi mana Moskvich 2140 stūres pastiprinātājam, kura tam nemaz arī nav;
- Jebkāda aplikāciju un sistēmas uzlabojumu pieejamība ir mazāka par nulli;
- Par spīti bloķēšanas funkcijai, iespējams vienkāršs pocket dial režīms;
Ja kādam ekstrēmistam, kas plāno kaut kur izvietot bumbu ar tālruņa tipa detonatoru, vai eksorcistam ir nepārvarama vēlme šo brīnišķīgo un moderno tālruni iegīt savā īpašumā, dodiet vien ziņu un, varbūt, kaut ko sarunāsim...
Tad mazliet papildinot par citām tehnoloģijām, vēlētos visiem palielīties ar savu nenormāli ananormāli ūberduper kruto flashzibxyz digitālo kameru, kuru iegādāju Ebayā par padsmit latiem no kāda brita, kas nebija pārliecināts, vai aparāts vispār strādā. Bet nu laimīgā kārtā kamera funkionē patiešām labi un kā īsts fotogrāfu mākslas nicinātājs varu apgalvot, ka šis aparāts var veikt brīnumus, lai gan tas ir pirmais fotoaparāts, kuram nav nepieciešama atsevišķa filmiņa, ar kuru esmu rīkojies.
Bet no vārdiem pie darbiem un no telpām sniegā, kur varam ievērtēt manāmo atšķirību starp telefona ar 8 MP kameru un digitālā fotoaparāta ar 8 MP kameru uzņemtajām bildēm.
Šis attēls tapis 12.02.2013 ar Vivaza kameru, kurai, vēlreiz atgādinot, visoptimālāk darbojas manuālais zooms, kura pamatā ir cilvēka kāju un roku kustības.
Šajā attēlā savukārt redzama gan šī pati vieta, gan mašīna, gan laikapstākļi. Atšķirība vien tajā, ka šis attēls tapis 02.04.2013 ar neaprakstāmi zajebisno fotokameru, kurai ir arī tāda ekstra, kā digitālais zooms.
Tad nu DZERAM, DZERAM, NEGUĻAM, domājams saulainas domas un turpinam vērot MZ veidotus pikčerus!
PALDIES par uzmanību!