20.gs sākumā angļu tojterjers bija viena no vispopulārākajām dekoratīvajām suņu šķirnēm Krievijā, taču periodā no 1930.gada līdz 1950.gadam suņu imports tika pilnīgi apturēts un tojterjeru skaits Krievijā sasniedza kritisko līmeni. Tikai ap 50to gadu beigām pateicoties Krievijas suņu audzētājiem, šķirne sāka atkal atdzimt. Praktiski visi suņi, kuri tika toreiz pāroti bija bez jebkādiem šķirnes dokumentiem, daudzi no viņiem pat nebija tīršķirnes. Standarts, ko uzstādīja Krievijas suņu audzētāji daudzos aspektos ļoti būtiski atšķīrās no Anglijas tojterjeru standarta. No šī brīža Krievijas toiterjeru audzēšana turpinājās pēc nacionālajiem standartiem. 1958.gada 12.oktobrī divu īsspalvaino toiterjeru pārošanas rezultātā (vienam no kuriem bija nedaudz garāks apmatojums) piedzima kucēns ar iespaidīgu apmatojumu uz ausīm un elkoņiem. Tika nolemts saglabāt šo raksturīgo iezīmi šķirnē. Kucēnam pieaugot viņš tika sapārots ar tojterjera kuci, kurai arī bija nedaudz garāks apmatojums- tā radās tojterjeru garspalvainā varietāte. Suņi tika nosaukti par Maskavas garspalvainajiem tojterjeriem. Suņu audzētāja no Maskavas Jevgēnija Fomiņična Žarova ir devusi būtisku ieguldījumu šķirnes attīstībā. Garais izolācijas periods un specifiskais selekcijas process ir radījis jaunu suņu šķirni- 2 tipu krievu toiterjeru- garspalvaino un īsspalvaino.
Bet, šoreiz es pastāstīšu par īsspalvainajiem!
