Jau sen nevērtēju cilvēkus pēc ārējā izskata. Darbā ir kolēģe - pēc izskata īsteni nepieejama, šerpa paraugcaca ar pusmetrīgām skropstām, provokatīvām drēbēm, nevainojamu parfīmu un perfektiem nadziņiem. Bet sirds kā mātei Terēzei - kolēģei dzīvokli nopludināja, paņēma uz laiku pie sevis dzīvot. Kolēģis pārstrādājās, palika slikti - meiča aizveda pie ārsta, paņēma receptes, sapirka zāles, un brauca regulāri apraudzīt, vai dzīvs. Darbā profesionāla, izdara savus darbus, un paņem no kolēģiem, kuri netiek galā. Raksturā stingra, uz galvas kāpt sev neļauj, bet taisnīga. Tā kā pareizs vien ir senais teiciens - Neskati vīru (sievu) pēc cepures!