Skūpstīšanās ir tik pat veca cik pati cilvēce. Daži zinātnieki uzskata, ka skūpstīšanās radās, kad mātes nodeva pārtiku saviem bērniem, no mutes mutē. Tādejādi pieķeršanās tika izrādīta ar pieskaršanos lūpām.
Tomēr dažas kultūras ar skūpstīšanos nenodarbojas nemaz. Piemēram, Mangia salas cilvēki to nedarīja līdz 1700. gadam, kad ieradās „baltie”. Kad Dienvidāfrikas Thongi redzēja „baltos” skūpstāmies, tie teica: „Paskaties uz viņiem – viņi ēd cits cita siekalas un netīrumus”. Dažās Amazones ciltis skūpstījās tikai bērni.
Ir kultūras, kurās skūpsts notiek nelietojot lūpas, Inuīti skūpstās ar tā saucamo „eskimosu skūpstu” , kad saliek, saberzē kopā deguna galus, vai arī pieskaras ar degungaliem un ieelpo viens otra elpu. Šādu skūpstu veic arī daudzas Klusā okeāna salu kultūras, tai skaitā Jaunzēlandes Maori, kur tas ir rituāls sveiciens.
Senās Indijas sanskritā var izlasīt ko līdzīgu skūpsta aprakstam , tādēļ antropologi ierosināja, ka faktiski Indija ir dzimtene skūpstam, kādu mēs to pazīstam šodien.
Indijas senajās skulptūrās ir attēlota cilvēku skūpstīšanās. Indiešiem pastāvēja teorija par elpas apmaiņu, kas tiek attēlota skūpstā.
Interesanti, ka Indiešu filmās neskūpstās nemaz :)
Musulmaņu valstīs skūpstīšanās ārpus mājas nenotiek vispār, dažos gadījumos cilvēki tiek arestēti par skūpstīšanos uz ielas.
Vjetnamā, laulātie neskūpstās ārpus mājas, vai bērnu priekšā, arī bērnus viņi skūpsta reti, izņemot pavisam maziņus bērniņus.
Itālijas un citās Vidusjūras reģiona valstīs, draugi sasveicinās viens otru noskūpstot uz mutes, tai skaitā gan sievietes, gan vīrieši. Arābu vīrieši sasveicinās ar skūpstu uz vaiga. Francijā etiķete prasa skūpstu uz katra vaiga, bet holandieši piemet trešo – laimei. :)
Dzīvnieku pasaulē ļoti kaislīgi skūpstās Banobo šimpanzes, bet orangutāns Borneo skūpstīties ir noskatījies no cilvēka.
Un kāda ir tava pieredze ar skūpstīšanos.
Tu sevi pieskaiti pie „krutā” latvieša, kas atļaujas „nolaizīties” no galvas līdz kājām pie Laimas pulksteņa, vai tomēr skūpsts tev ir kas intīms?!
