Labvakar spoki.
Tākā ir bijis daudz rakstu par bērnības priekiem es nolēmu iemest vienu no savējiem, precīzāk, maniem un manas ģimenes.
Atceros agrāk man un manām māsām ļoti garšoja tā saucamās ''kinderolas'', nu protams garšo arī tagad, bet mēs jau sen esam izauguši no tā vecuma kad mēs bijām starā arī par tām mantiņām. Mamma nekad neļāva viņām pazust un rūpīgi visu lika lielā kastē tiklīdz mums viņas apnika. Tā nu arī apmēram 20 gadus visas, nu ne gluži visas, bet tās kuras izdevās saglābt, kinderolmantiņas, pa retam arī mantiņas no kādām citām šokolādes olām, tika pievienotas mūsu mazajai kolekcijai. Man prasīja apmēram stundu lai visas izliktu uz grīdas un saliktu izjukušās kopā, nesaskaitīju jo biju reāli noguris... Ir gan vecas, gan jaunas..
Tad nu paši skatieties kas mums te sakrājies. 
