Teksts par kalāmriem, bildes par Mizlu kalmariem.
Kalmāra ķermeņa pamatdaļa ir divus metrus gara, tā platums ir viens metrs, bet kopīgais garums - astoņi metri, pastāstīja Tasmanijas muzeja vecākā kuratore Dženefora Volkere-Smita.
Kāds cilvēks milzu kalmāru uzgāja pastaigas laikā Tasmānijas salas rietumu krastā otrdienas vakarā.
Latīņu valodā milzu kalmārs ir pazīstams ar nosaukumu "Architeuthis", un radījums var būt pat 10 metrus garš un 275 kilogramus smags. Tasmānijā atrastais eksemplārs sver 250 kilogramu.
Atrastā kalmāra taustekļi ir nopietni bojāti un arī kopējo bezmugurkaulnieka garumu nav iespējams precīzi noteikt, norāda Tasmānijas Parku un dabas pārvaldes pārstāvis.
Milzu kalmāru agrāk uzskatīja par teju mistisku radību, kaut arī retu reizi šo bezmugurkaulnieku bija izdevies ieraudzīt arī jūrniekiem. Milzu kalmāri barojas ar zivīm un citiem, mazākiem kalmāriem. Savukārt paši milzu kalmāri kļūst par kašalotu maltīti, kas kalmāru apdzīvotajos apvidos ieklīst no Indijas okeāna dienvidiem.
Milzu kalmāri parasti mitinās 200 līdz 700 metru dziļumā, un no visas šīs planētas dzīvās radības viņiem ir pašas lielākās acis - kalmāra acs ir tik liela kā volejbola bumba.
Tikai 2004.gada septembrī japāņu zinātniekiem pirmo reizi vēsturē izdevās milzu kalmāru nofotografēt. Fotouzņēmums tika izdarīts 900 metru dziļumā Ogasavaras salu rajonā.
Astoņkāji pārvietojas lēnāk nekā kalmāri. Viņi rāpo pa okeāna akmeņaino dibenu. Astoņkājiem ir astoņi vienāda garuma taustekļi ar piesūcekņiem. Astoņkājis ir bikls un bailīgs, taču viņš labi prot aizstāvēties, kad jātiek galā ar ienaidnieku. Kad aiz klints piepeši uzglun aszobainā murēna, astoņkājis viņai pašā degungalā izšļāc "tintes" strūklu. Dažu sekunžu laikā tā pārvēršas par necaurredzamu mākoni, kura aizsegā astoņkājis var aizbēgt, neriskējot tikt nonāvēts.
Astoņkājis ir arī liels viltnieks. Lai viņu nepamanītu haizivs, viņš iekārtojas uz grunts, nekustīgi guļ un maina krāsu atbilstoši apkārtnei. Tā viņam izdodas palikt nepamnītam.
Pēc nārsta astoņkāju mātīte tik ļoti baidās no tā, ka viņas iznērstās olas varētu aprīt kāds cits dzīvnieks, ka nepamet tās ne mirkli līdz pat izšķilšanās brīdim. Astoņkāju mātīte piekarina olas pie savas alas griestiem. Ar taustekļiem viņa sargā olas no zivīm, kas šaudās visapkārt, un pastāvīgi tās mazgā un skalo. Kad izšķiļas mazuļi, astoņkāju mātītei vairs nemaz nav spēka. Viņa zaudējusi pusi no sava svara. Viņa paliek alā un drīz vien nomirst. Šī varonīgā māmiņa neredz savus bērnus izaugam. Gudri ir ne tikai cilvēki.
Aastoņkājim piemīt apbrīnojamas spējas mācīties. Ieslodzīts akvārijā zem ūdens, astoņkājis, kura taustekļu izpletums ir 2 m, mēģina izspraukt pa 8 cm platu atveri. Varētu domāt, ka tas nav iespējami. Taču astoņkājis izstiepj ķermeni tā, ka nedaudz ilgāk kā 10 minūtēs viņam izdodas aizbēgt no sprosta. Visapbrīnojmākais ir tas, ka, atkal nonākot līdzīos apstaķļos, vinņam vajadzīga tikai pusotra minūte, lai atbrīvotos!
