Nu ko meičas, sodien 2.trais raunds. Apraksti pie bildēm.
Kad dāmas ierauj par daudz...9
84
1
Mums nav ne mazākās nojausmas, kur ir mūsu somiņa.
Pēc mūsu pēdēja dāmistabas apmeklējuma, mēs secinam, ka nu jau izskatamies vairāk pēc noklīdušas palaistuves, nekā pēc dievietes, kuras mēs bijām pirms dažām stundām.
Mēs bļaujam uz bārmeni, jo esam pārliecinātas, ka viņš mūs ir apšmaucis ieliedams limonādi, kaut gan patiesībā mēs vienkārši vairs nejūtam alkohola garšu.
Mūsu apskāvieni sāk līdzināties reslinga nogāšanas paņēmieniem.
Mēs pēķšņi nolemjam, ka vēlamies kādam sadot pa galvu un no visas sirds arī ticam, ka patiešām varam to izdarīt.
Mēs sākam katru sarunu ar ievadu; "Neņem ļaunā, bet..."
Mēs esam atradušas dziļu un garīgu saikni ar nūģi, kas sēz mums blakus.
Mēs ticam, ka dejošana mētājot rokas virs galvas, gorot pēcpusi un kliedzot "juu-huu", ir patiešām seksīgākais deju solis.
Mēs sākam raudāt un teikt visiem cik ļooooti mēs viņus mīlam.
Mūsu acis vienkārši nespēj pašas par sevi turēties atvērtas, tāpēc mēs tās turam puspievērtas un domājam, ka tas izskatās eksotiski un seksīgi
Tev patiks šie raksti
