Jūras dzelme!11
109
2
Vēl pavisam nesen – pagājušā gada nogalē, mūsu prese daudz uzmanības pievērsa pirms desmit gadiem notikušajai traģēdijai, kura sev līdzi aiznesa 852 dzīvības. Prāmja ”Estonia” traģiskā un līdz šim vēl visai neskaidrā bojā eja liek šīs traģēdijas pētniekiem meklēt atbildes uz daudziem joprojām neskaidriem jautājumiem. Kāpēc prāmja grimšanas brīdī šajā reģionā bija traucēti radiosakari? Kur noslēpumaini pazuda septiņi no izglābtajiem? Kādu kravu pēdējā brīdī Tallinā iekrāva kuģī? Kāpēc Zviedrija tik ļoti grib kavēt jebkurus niršanas un pētniecības darbus ”Estonia” nogrimšanas vietā? Šos un vēl daudzus citus jautājumus uzdod vācu žurnāliste Juta Rābe un vēl daudzi citi traģēdijas pētnieki. Bet – vai jebkad šis noslēpums vispār tiks līdz galam atminēts? Jūras dzelme ļoti rūpīgi sargā savus noslēpumus. Un ne tikai. Arī tie, kuri vēlas, lai šie noslēpumi nekad netiktu atklāti.
1907.gadā Atlantijas okeāna viļņus zem britu karoga sāk šķelt divi jauni un lieli identiski pasažieru laineri – ”Mauritānija” un ”Luizitānija”. 1909. gadā ”Mauritānija” uzstāda jaunu ātruma rekordu Atlantijas šķērsošanā – 4 diennaktis, 10 stundas un 51 minūte. Šis rekords paliek nepārspēts veselus 22 gadus un, šķiet, labi raksturo abu kuģu spējas un augsto klasi. Taču arī kuģiem, tāpat kā cilvēkiem, pat ja tie dzimuši vienā dienā un stundā, mēdz būt atšķirīgi likteņi. Sākoties pasaules kara virpulim Eiropā, ātruma rekordists ”Mauritānija” tiek pārveidots par peldošu hospitāli un pēc tam novietots dokos. Viņa dvīņu brālis ”Luizitānija”, par spīti aktīvai karadarbībai arī uz jūras, turpina darbu līnijā Liverpūle – Ņujorka. Līdz pienāk 1915.gada 1.maijs... Šajā dienā ”Luizitānija” atstāj Ņujorkas ostu, lai dotos uz Liverpūli. Uz kuģa klāja ir 1257 pasažieri un 702 jūrnieki. 7 maija rītā, kad laineris jau atrodas netālu no Īrijas krastiem, tas iekļūst miglā, kurā pazaudē savus eskortkuģus. Kad tas izkļūst no miglas, turpina ceļu vienatnē, kaut gan kapteinis ir brīdināts par iespējamu vācu zemūdeņu klātbūtni šajos ūdeņos. Un vācu zemūdenes toreiz nesaudzīgi gremdēja visus kuģus, kuriem vien spēja pietuvoties... Šoreiz liktenis milzīgā lainera ceļu krusto ar to, kuru iet vācu zemūdene U-20. Uz kuģa torpēdas atstāto sliedi ūdenī pamana tikai tad, kad tā jau strauji tuvojas kuģa labajam bortam. Torpēdai ietriecoties bortā, atskan sprādziens, kuģis ir saņēmis nopietnu triecienu, taču nebūt ne nāvējošu. Un tad seko tas, kas šo jūras traģēdiju pārvērš neskaidrā noslēpumā, kurš nav līdz galam atšķetināts vēl šobrīd, deviņdesmit gadus pēc šiem notikumiem. Pēc brīža atskan otrs sprādziens, pēc aculiecinieku liecībām, iespējams, vēl spēcīgāks par pirmo, torpēdas radīto. Pēc tā milzīgais laineris sāk strauji grimt un nogrimst neiedomājami īsā laika sprīdī - 18 minūtēs... Sev līdzi jūras dzelmē tas aiznes 1198 dzīvības.
Reklāma
Pēc šīs traģēdijas briti paziņo, ka kuģi nogremdējusi vācu zemūdene, raidot uz to divas torpēdas. Savukārt vācieši noliedz, ka zemūdene būtu raidījusi otru torpēdu lainera virzienā, tā esot izšāvusi tikai vienreiz. Vēlāk militārie eksperti, kas pētīja šo situāciju, apgalvoja, ka vācu zemūdene nemaz nespētu izdarīt tik strauju manevru, lai otru torpēdu raidītu no otras puses kuģa pretējā bortā... Kas tad īsti radīja otro eksploziju, kuras rezultātā kuģis sāka strauji grimt? Detonēja tajā esošā munīcija? Vai arī eksplozijas iemesls bija gluži cits? Kas īsti nogremdēja ”Luizitāniju”?
Pagāja vairāk nekā 50 gadu, līdz par šīs traģēdijas iemesliem pētniekiem radās jauna hipotēze. Iespējams, ka briti apzināti ļāvuši vāciešiem nogremdēt laineri, uz kura klāja atradušies arī amerikāņi, lai piespiestu ASV iesaistīties karadarbībā pret Vāciju. Kāpēc britu kara flote nesteidzās glābt eskortu pazaudējušo laineri, kurš viens pats kuģoja ūdeņos, kuros, kā bija labi zināms britiem, atradās vācu zemūdenes? Uz kuģa, neilgi pirms tā došanās jūrā, tika nogādāta kāda noslēpumaina krava( nu gluži kā uz ”Estonia”!). Līdz ar to netiek izslēgta arī iespēja, ka kuģis bijis mīnēts. Tas tam gadījumam, ja nu tomēr ceļā to nesatiktu kāda vācu zemūdene, nebūtu, kas to nogremdē... Kā katalizators šai versijai bija atklātībā nākusī kāda saruna starp britu un amerikāņu diplomātiem. Kādam augsta ranga amerikānim tika jautāts – ko darītu amerikāņi, ja vācieši nogremdētu ”Luizitāniju”? Diplomātiskās sarunas faktiskais konteksts bija ļoti vienkāršs. Ja vācieši nogremdēs šo kuģi, vai amerikāņi iesaistīsies karā pret Vāciju... Lielvaru spēlītes aizkulisēs, par kurām ikdienā neviens skaļi nemēdz runāt, par kurām mēs bieži vien varam tikai nojaust. Kas gan globālu mērķu īstenošanai ir nieka 1000 dzīvības uz lielvaru interešu ziedokļa?
Taču pētnieku interese par nogremdēto ”Luizitāniju” nerimās. Tā 1981. gadā neliela britu privātfirma nolēma izmēģināt jaunu ierīci dziļūdens fotografēšanai un filmēšanai, izpētot nogrimušo laineri. Iegūtie vizuālie materiāli bija pārsteidzoši. Tie stiprināja versiju, ka otrā eksplozija notikusi kuģa iekšpusē, ka to nav radījusi torpēda. Interesanti, ka tai pat laikā lielu interesi par šo rajonu pēkšņi izrādīja britu kara flote, savukārt aizsardzības ministrija pieprasīja nekavējoties pārtraukt visus izpētes darbus... Acīmredzot kāds ir ieinteresēts, lai šis noslēpums tā arī netiktu atklāts. Kaut arī pagājuši jau veseli 90 gadi.
Reklāma
Un tagad vēlreiz pievērsīsimies notikušajai traģēdijai Baltijas jūrā, kad ar ”Estonia” aizgāja bojā arī 23 Latvijas iedzīvotāji. Ja pētniekiem un žurnālistiem ir taisnība, ka ar šo kuģi pārvadātas slepenas militāras kravas, iespējams, pat radioaktīvas izejvielas(kāpēc gan zviedri gribēja nogrimušo kuģi pārsegt ar sarkofāgu?), ka šajā traģēdijā kaut kādā veidā iejaukti lielvalstu slepenie dienesti, tad stipri maza ir varbūtība, ka patieso traģēdijas cēloni mēs jelkad uzzināsim.
Tev patiks šie raksti
