Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (07.10.2020)11

– Labdien, atsūtiet man, lūdzu, picu un kolu. Adrese - [nosauc].
– Atvainojiet, bet šis ir uzticības tālrunis!!!
– Ak tā? Nu labi – tūlīt atsūtiet man to picu, citādi es izdarīšu pašnāvību!

***

Sieviete lūdzas uz debesīm:
- Dievs, dod man skaistumu un stulbumu!
Dievs atver debesis un prasa:
- Sieviete, priekš kam tev skaistums?
- Lai vīriešiem patiktu!
- Bet priekš kam tev stulbums?
- Lai man vīrieši patiktu!

***

Slimnīcas gaitenis. Vienpadsmit vakarā. Slimnieks skatās televizoru. Pienāk māsiņa un saka:
– Pacient, pietiks skatīties televizoru, laiks līst gultā.
Slimnieks:
– Mūs nepieķers?

Ķirurgs aplūko rentgena uzņēmumus:
– Mjā… Atslēgas kauls lauzts, divas ribas lauztas, gūžas kauls lauzts… Bez Photoshop to laikam neizlabot.

***

- Dakter, man pēkšņi ir netipiski labs noskaņojums, gribas skriet pa veikaliem un kafejnīcām, pirkt un ēst visu! Kas ar mani noticis?
- Alga. Tas pāries.

***

Ārsts pārmetoši pacientam:

- Jūs izskatāties visai bēdīgi, es taču jums skaidri pateicu - tikai desmit cigaretes dienā!
- Es labi atceros, dakter, taču piekritīsiet - cilvēkam, kas nekad dzīvē nav smēķējis, tas tomēr nav nemaz tik maz.

Kādam vīram ļoti sāp kakls, viņš spēj runāt tikai čukstus. Atcerējies, ka turpat netālu viņa ārsts, vīrs dodas pie viņa. Zvana pie durvīm. Durvis atver sieva. Pacients (čukstus):
- Dakteris mājās?
Ārsta sieva (arī čukstus):
- Nav, nav! Nāc iekšā.

***

Psihoterapeits jautā pacientam:
- Kāpēc jūs nolēmāt izdarīt pašnāvību?
Pacients:
- Man kļuva garlaicīgi dzīvot.
- Un jums likās, ka pašnāvība jūs izklaidēs?

***

Ārsts saka jaunam kolēģim:
- Jūs esat pārāk enerģisks. Gada laikā mēs esam spiesti nomainīt jau trešo operāciju galdu. Turpmāk lūdzu nespiediet skalpeli tik stipri.

- Dakter, ar mani kaut kas nav kārtībā. Man ir tikai 40 gadu, bet kad es paskatos uz sevi spogulī.. ko es ieraugu?! Matu nav, maisi zem acīm, grumbas, vaigi nošļukuši, zobi izbiruši… Kas notiek, dakter, ar mani?
- Skaidri nezinu, bet varbūt tik slikti nemaz nav. Katrā ziņā, ar redzi jums viss ir kārtībā!

***

Pelēkais vilks apēda vecmāmiņu, pārģērbās viņas drēbēs un likās gultā gaidīt Sarkangalvīti. Vai tad nabaga dzīvnieks varēja zināt, ka vectētiņš ir tik temperamentīgs un vēl piedevām slikti redz?

***

Lido vārna pa mežu. Te pēkšņi ierauga pa ceļu ejam lielu, resnu, pelēku cūku, kas ar ķēdēm nokrāvusies - cūka metāliste. Cūka vārnai sauc: "Ei, vārna, sameklē Pūku un pasaki, ka Sivēntiņš no armijas pārnācis"

Students ballē dejo ar meiteni, pēkšņi nokrīt. Meitene sauc:
- Ūdeni, ūdeni!
Studentam pienes ūdeni, pieliek glāzi pie lūpām. Viņš atver acis un nočukst:
- Un maizi.

***

Universitātē profesors jautā:
- Student Pēterson, kāpēc jūs mani neklausāties?
- Profesor, es jūs klausos.
- Tad atkārtojiet manus pēdējos vārdus.
- Lūdzu! “Student Pēterson, kāpēc jūs mani neklausāties?”

***

Sācies eksāmens un studente sāk norakstīt no špikeriem, kas pakārtoti zem svārkiem.

Lektors, visai cienījamā vecumā, pamanījis, tuvojas klāt un jautā meitenei:

- Kas tad jums tur ir...

Meitenei tāpat vairs nav ko zaudēt, tā atbild: - Tur man ir tas, kas jums ļoti patiks pēc eksāmena..

Lektors, pakasot pakausi, atbild: - Sviestmaizes ar ikriem un marinēti tomāti??

Krievu mācītājs, arābu mulla un ebreju rabīns sarunājas par to, kā viņi sadala līdzekļus: cik daudz atvēl Dievam un cik - sev.

Mācītājs saka:

- Es sev apkārt novelku apli un metu gaisā monētas. Tās, kuras iekrīt aplī, ir Dievam, bet ārpus apļa - manējās.

Mulla:

- Es ar zīmēju apli un metu monētas, tikai dalu tās savādāk. Tās, kuras iekrīt aplī, ir man, bet pārējās - Dievam.

Rabīns:

- Es gan apļus nezīmēju! Vienkārši metu monētas gaisā un - cik Dievs paspēj noķert, tās tiek viņam. Visas pārējās ir man.

***

Tuvojas Ziemassvētki. Mazais Hanss sēž pie Jaunavas Marijas bildītes un raksta: - Dārgā Marija, es apsolos pildīt savus mājas darbus cītīgi un regulāri, dod man, lūdzu, uz Ziemassvētkiem jaunu riteni...

Bet Marijas seja šķiet tāda dusmīga, un Hanss sāk jaunu lapu: - Dārgā Marija, es apsolos klausīt savus vecākus, nesist suni, nevākt bardaku istabā uz galda...

Marijas ģīmetne nemainās. Hanss to paņem, ieslēdz kumodē un sāk uz jaunas lapas: Žēlīgais Jēzus Kristus, es nolaupīju tavu māti. Mani nosacījumi ir šādi.

***

Svētdienas skolas bērniem notiek katehēze par laipnību pret dzīvniekiem.

"Tagad iedomāsimies, ka jūs ieraugāt, ka kāds ļauns cilvēks vēlas nocirst kaķim asti. Kādu Bībeles vietu jūs izmantotu, lai pastāstītu šim cilvēkam, cik nepareizi viņš rīkojas?"

Pēterītis atbild: "Es viņam teiktu ­ ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!"

Kādu dienu Paradīzes dārzā Ieva sauca:

"Dievs, man ir problēma!"

"Kas noticis, Ieva?" atskanēja balss no mākoņiem.

"Ak, Dievs, es zinu, ka Tu esi radījis mani un dāvājis man brīnišķīgo Paradīzes dārzu un visus šos burvīgos dzīvnieciņus, kā arī to smieklīgo čūsku, tomēr es nejūtos šeit laimīga."

"Kādēļ tā, Ieva?" jautāja Dievs.

"Dievs, es jūtos ļoti vientuļa. Un man līdz nāvei apnikuši Paradīzes āboli."

"Labi, Ieva, es varu atrisināt šo problēmu. Es radīšu vīrieti, lai Tev nebūtu vairs garlaicīgi."

"Kāds būs vīrietis?"

"Šis cilvēks būs ar nepilnībām raksturā un daudzām sliktām īpašībām. Viņš melos, krāpsies un būs ārkārtīgi iedomīgs. Vispār viņš Tev sagādās daudz raižu. Taču viņš būs apveltīts ar lielāku spēku nekā Tu, viņš būs ātrāks, viņam patiks doties medībās un nogalināt. Vīrietim būs diezgan muļķīgs izskats, bet tā kā Tu sūdzies par garlaicību, tad es viņu radīšu tādu, lai viņš apmierinātu Tavas fiziskās vajadzības.

Vīrietis bieži vien uzvedīsies nesaprātīgi un jūsmos par tādām bērnišķīgām lietām kā bumbas spārdīšana un kaušanās. Viņš nebūs pārāk apķērīgs, tādēļ viņam būs nepieciešams Tavs padoms, lai ievirzītu domāšanu pareizajās sliedēs."

"Izklausās lieliski," teica Ieva, ironiski paceldama uzaci. "Kas vēl?"

"Tu vari dabūt viņu, bet ar vienu noteikumu."

"Un kāds tas būtu?"

"Kā jau teicu, viņš būs lepns, augstprātīgs un pašapmierināts radījums... Tādēļ Tev jāpanāk, lai viņš notic, ka tika radīts pirms Tevis...Tikai atceries, ka tas ir noslēpums... starp mums, sievietēm, runājot!"

Skaista meitene aiziet uz baznīcu un saka mācītājam:

- Svētais tēvs, esmu grēkojusi.

- Mans bērns, es klausos tevi.

- Mēs ar manu puisi sēdējām mājās, mana mamma aizgāja uz veikalu...

- Meitiņ, turpini!

- Viņš sāka mani skūpstīt...

- Turpini!

- Pēc tam viņš novilka man kleitu...

- Jaunkundz, turpini, turpini!

- Pēc tam viņš man novilka visu pārējo, noguldīja uz dīvāna...

- Nu turpini, turpini!

- Un pēkšņi atgriezās mana mamma...

- Vecā govs tāda!

***

Nomira inženieris. Tā kā dzīves laikā par Dieva esamību viņam bija nospļauties, viņš nokļuva ellē. Inženieris viņš bija labs, un neilgā laikā viņš elli aprīkoja ar kodicionieri, kanalizāciju un citiem civilizācijas labumiem.

Dievs uzzināja par to un nolēma, ka viņa vienīgais grēks, neticība Dievam, ir pilnīgs nieks.

Velnam negribas atdot tik labu elles iedzīvotāju, un tas sāk izvirzīt visādas prasības. Dievs neiztur un sāk kliegt:

-Es tevi iesūdzēšu tiesā!

-Jā? Sākumā pamēģini Paradīzē atrast kaut vai vienu juristu!