Šovasar biju liecinieks šādai ainai:
Kādā Vecrīgas krogā (nav svarīgi, kurā) ienāk solīds kungs, viss uzvalkos un kaklasaitēs, tūdaļ pielido oficiants, pasniedz ēdienkarti un iztapīgi jautā:"Varbūt vispirms ko iedzersiet?"
Kungs saviebj ģīmi: "Nēe, es vienreiz pamēģināju, man galīgi neiepatikās!"
Oficiants turpina:"Varbūt var piedāvat cigāru, uzsmēķēsiet? <ja kas, tur drīkst>
Kungs atkal saviebjas (kāpēc to (saviebto ģīmi)nevar te parādīt?): "Nēēe, es vienreiz pamēģināju, man nepavisam un galīgi neiepatikās! Un vispār es dēlu paagaidīšu."
Oficiants (neteiksim, ka joprojām iztapīgi:"Nu, spriežot pēc visa, dēls ir jūsu vienīgais bērns... "
Māte ar Kārlīti aizgājuši uz kīno. Priekšā viņiem sēž mīlas pārītis. Puisis apskaju meiteni un prasa:
-Vai tu ko jūti?
-Jā, to ka Tu mani mīli, dārgais.
Otrā dienā Kārlītis bērnu dārzā pieskrien pie Anniņas un cieši apskauj viņu. Un prasa:
-Vai tu ko jūti?
-Nē...
Puika saspiež spēcīgāk.
-Un tagad?
-Jā...
-Ko tu jūti, dārgā?
-Es gribu čurāt.
***
Desmit strādnieki ceļ debesskrāpi. Astoņi aiziet pusdienās bet divi paliek pirmajā stāva, nu tagad šie kāpj augšā un viens, kas rausta valodu, saka:
- I, i, i...
Otrs atbild
- nerunā ja nemāki.
Nu kādu brīdi kāpj, 58 stāvā :
- I, In, In
- Paklusē ja nemāki.
Tā kāpj tālāk līdz 96 stāvam un valodu raustošais ar lielām pūlēm saka:
- In, inst, instrumentus aizmirsām.
- Nu bl**, kāpēc ātrāk neteici?!!!
Tagad kāpj lejā
- P, p, p
- Aizveries!
70 stāvs:
- pa, pa, pa
- Aizveries, tā jau škrobe!
2 stāvs
- Pa, pa pajokoju!.