* Jo vienkāršāk, jo iespaidīgāk;
* Kad esmu laimīgs, es saskatu citu cilvēku laimi. Kad esmu līdzjūtīgs, redzu citu cilvēku līdzjūtību. Kad esmu enerģijas un cerību pilns, it visur pamanu iespējas. Savukārt, kad esmu noskaities, saskatu tavu liekulību. Kad jūtos nomākts, pamanu, ka tev ir skumjš skatiens. Kad esmu noguris, pasaule man liekas garlaicīga un nepievilcīga. Es esmu tas, ko redzu!;
* Kad es no rīta atveru acis, mani sagaida nevis pasaule, bet gan miljons iespējamo pasauļu. Iespējas ir dzīves zelts, kas ļauj mums justies laimīgiem. Viss ir mūsu rokās. Tiklīdz mēs saskatām savas iespējas un sākam tās “iekustināt”, tās daudzkāršojas;
* Mēs nogurstam nevis no tā, ko darām, bet gan no tā, ko nedarām. Vislielāko nogurumu sagādā nepabeigtie darbi;
* Tu atradīsi jebko, tiklīdz zināsi ko un sāksi to meklēt;
* Dažiem no mums šķiet, ka tieši šajā brīdī esam pārāk nomākti, lai varētu sākt pašradīšanu. Vai arī pārāk dusmīgi vai pārāk satraukti. Taču tieši tādi brīži ir ideāli piemēroti dzīves svarīgākā likuma apgūšanai: “Attiecībā uz bēdu un vilšanos pārvarēšanu ir viens nepārspējams likums, proti, šo emocionālo sarūgtinājumu pārveidošana ar precīzi saplānota darba palīdzību.”;
* Lielākā daļa grūtāko darbu nekad netiek paveikti, jo bieži vien tikai doma par to izpildi un lielo enerģijas patēriņu atbaida. Lai vieglāk rastos pašmotivācija, ieteicams rīkoties tā, it kā tu būtu visslinkākais cilvēks uz planētas. Paradoksāli, bet, jo lēnāk kaut ko sāksi darīt, jo ātrāk pabeigsi;
* Izvēlies to draugu un paziņu sarakstu, kuru klātbūtnē tu jūties darbīgāks, laimīgāks, optimistiskāks. Izvēlies vienu no viņiem, ar kuru šonedēļ gribētu satikties un uzzvani viņam, lai norunātu tikšanos. Sarunas ar pesimistu liek izgaist iespējām un sāk parādīties strupceļš. Saruna pakāpeniski iegūst nomācošu noskaņu. Te nav ne jaunu ideju, ne jaunu joku;