ČAU spoku saime. Šodien sestdiena, tātad brīvdiena. Vienam šai dienā darāmi lielie darbi, citam laba atpūta, tā nu tas ir. Feinu visiem dieniņu. 
********
Visi aprobežoti cilvēki nemitīgi cenšas apkaunot cilvēkus, kam piemīt solīds un plašs prāts.
(Helvēcijs)
*********
Ierskaties te. https://spoki.lv/foto-izlases/Joku-asorti-jeb-veseliga-smieklu-deva/903505
***** 
*****
Mīlas simbols.
Anatomijas eksāmenā. - Kurš orgāns ir mīlas simbols? Studente: - Vīrietim vai sievietei? Profesors: - Agrāk tā bija sirds.
***
Rasists.
Domājat, ka neesat rasists? Bet kāpēc tad balto veļu mazgājat atsevišķi no krāsainās?
***
Blusas.
- Kungs, novāciet savu suni! Tā jau var iedzīvoties blusās! - Džeri, paej nost, neredzi - kundzei ir blusas!
Vājais dzimums.
Jūs sakāt, ka sievietes ir vājais dzimums? Bet vai esat redzējuši, kā viņas, kāpjot no mašīnas, cērt durvis?
***
Mums par ko!
Peld pa upi divi krokodíli un redz begemotu netálu peldam. Viens krokodils saka otramiepeldésim klát un sadosim vin'am pa muti! Otrs krokodils:Nu labi,bet ja gadíjumá vin's mums sados pa muti! Krokodils atbild:Bet mums tad par ko?
***
Kā klājas?
- Kā tev klājas? - Kā vecam tankam. Stobrs ir, bet nav, ar ko karot.
– Pieņemšanā pie psihiatra:
– Dakter, man ir personības traucējumi – es domāju vienu, saku otru, bet daru trešo.
– Tas tikai pierāda to, ka jūs esat pavisam normāls.
***
Pie psihiatra ierodas jauns cilvēks un nervozi stāsta, ka šurp atnākt viņu piespieduši radinieki – tikai tāpēc, ka viņš dod priekšroku kokvilnas zeķēm, nevis sintētiskām.
– Nu un kur ir problēma? Es arī dodu priekšroku kokvilnas zeķēm.
– Patiesi? Kā jums labāk patīk – ar eļļu vai majonēzi?
***
Psihiatrs mierina pacienti:
– Jūs sakāt, ka gar jūsu logu pastāvīgi brauc smagās mašīnas, un autovadītāji skatās jūsu guļamistabā? Tas taču vēl nenozīmē, ka jums ir psihiski traucējumi.
– Tiešām, dakter?
– Tiešām.
– Bet es aizmirsu jums pateikt, ka es dzīvoju sestajā stāvā.
Psihiatrs jautā pacientam:
– No kā jums sākās depresija?
– Mana bijusī sieva iepazinās ar manu tagadējo sievu. Sākumā viņas nedaudz sastrīdējās, taču pēc tam salaba un divatā piekāva manu nākamo sievu.
***
Vīrietis, kurš paniski baidās no pērkona, vēršas pie psihiatra:
– Tas taču ir smieklīgi! – iesmejas ārsts. – Pērkons ir tāda pati dabas parādība, kā daudzas citas, tāpēc no tā nav jābaidās. Kolīdz jūs izdzirdēsit pērkona dārdus, dariet tāpat kā es – paslēpiet galvu zem spilvena un viss būs kārtībā!
***
Sarunājas divi psihiatri. Viens no viņiem saka:
– Es šobrīd strādāju pie kāda īpaši savdabīga personības dalīšanās gadījuma.
– Ja? Un kas tas ir par interesantu gadījumu?
– Lieta tāda, ka man izdevās katru no viņiem pierunāt maksāt man par ārstēšanu.
Pie psihiatra vēršas pacients:
– Man ir personības dalīšanās – man liekas, ka es neesmu es, bet mēs esam divi.
– Es neko nesaprotu, atkārtojiet vēlreiz. Tikai esiet tik laipni un nerunājiet abi reizē!
***
– Dakter, manam vīram ir nopietni psihes traucējumi. Dažreiz es viņam stundām ilgi kaut ko stāstu, bet pēc tam izrādās, ka viņš nav dzirdējis ne vārda.
– Tā nav slimība, cienītā, tā ir Dieva dāvana!
***
Vīrietis stāsta psihiatram:
– Dakter, manai sievai ir problēmas – viņai ir uzmācīga doma, ka kāds cenšas nozagt viņas kleitas.
– Jūs par to esat pārliecināts?
– Pilnībā. Viņa ir speciāli noalgojusi vīrieti, kas skapī tās sargā.
Ārsts saka pacientes vīram:
– Nervi jūsu sievai ir kārtībā – ar tiem viņa dzīvos vēl līdz 100 gadiem!
– Bet kas būs ar mani?
*
– Dakter, jūsu zāles man ļoti palīdzēja!
– Nu, ko es jums varu teikt… gadās..
***
– Dakter, man kaut kas nav labi ar acīm. Kad es dzeru tēju, tad vienā acī sāpīgi dur.
– Jūs karotīti no krūzītes izņemat?
***
– Dakter, man ir garena galva.
– Šajā jautājumā jums vajadzēja vērsties pie vecmātes pirms 30 gadiem.
– Es jau viņai bļāvu, bļāvu.
– Dakter! Man pa visu ķermeni skraida velniņi.
– Kādi vēl velniņi?
– Nu šie, šie, šie…
– Beidziet taču tos mest man virsū!
***
– Dakter, kādas sēnes drīkst ēst?
– Visas, taču dažas no tām tikai vienreiz.
***
– Izrakstiet man zāles pret skopumu un VAIRĀK, VAIRĀK!
***
– Un tā, jūs tiekat apsūdzēts šarlatānismā. Jūs pārdevāt saviem klientiem jaunības eliksīru. Vai jūs agrāk esat bijis sodīts?
– Jā, 1650., 1730. un 1890. gadā.
– Dakter, jūs likāt man izbāzt mēli, taču ne reizi neesat uz to pat paskatījies.
– Atvainojiet, es vienkārši gribēju izrakstīt recepti mierīgā gaisotnē.
***
– Dakter, man griežas galva!
– Pats redzu.
***
– Nu kā, dakter, vai sirds man ir kārtībā?
– Ne gluži ideālā, taču jūs varat būt drošs, ka tā jums kalpos līdz mūža galam.
***
– Sakiet, dakter, vai pie jums slimnīcā pacienti bieži mirst?
– Tikai vienreiz.
Aptiekā ienāk sieviete:
– Vai jums ir lēts un efektīvs svara zaudēšanas līdzeklis?
– Ir. Plāksteris.
– Kur tas jālīmē?
– Uz mutes.
***
– Vai jūs pārdzīvojat, ka pieņematies svarā?
– Protams! Ja nepārdzīvotu, es būtu vēl resnāka…
***
– Dakter, vakaros es nekādi nevaru aizmigt, jo domāju par tūkstošiem lietu vienlaicīgi!
– Tādā gadījumā es jums iesaku iedzert pirms miega divas ēdamkarotes rīcineļļas.
– Un es uzreiz aizmigšu?
– Nē, protams, taču jūs domāsit tikai par vienu.
– Dakter, es pa naktīm tik stipri krācu, ka pamostos no paša krākšanas. Ko jūs ieteiktu?
– Guliet citā istabā.
***
Stāvot uz svariem, es sapratu, ka uzraksts “Gotiņa” uz konfekšu papīriņa ir nevis nosaukums, bet brīdinājums…
***
Katrā slimnīcā ir divu veidu pacienti – vieni ir smagi slimi, otri sūdzas par sliktu ēdināšanu.
***
Kad slimnieks pa īstam grib dzīvot, medicīna ir bezspēcīga.
