(turpinājums)
Pa ceļam uz kasi mums gadījās juvelierizstrādājumu nodaļa, un viņa izvēlējās sev pārīti auskaru ar briljantiem.
Ziniet... es viņu sen nebiju redzējis tik uzbudinātu. Acīmredzot, viņa bija nolēmusi ka es esmu nojūdzies - viņa pajautāja, kā būtu ar to tenisa aproci - es lieliski zinu, ka viņa savu mūžu nav turējusi rokās tenisa raķeti. Bet es arī tam piekritu.
Viņa tur pat vai spiedza no sajūsmas, gandarījums viņai bija tik pat kā fiziski - seksuāls. Jums bija jāredz, kā staroja viņas seja, kad viņa izdvesa:
- Nu, mīļais, man šķiet, ka tas ir viss. Varam doties uz kasi.
Es viņai uzspēlētā mierā atbildēju:
- Nē, mīļā, man kaut kā negribās.
Jūs ziniet, ko nozīmē izteiciens "pilnīga neģīmī"? Visa šī emociju gamma - neizpratne, sarūgtinājums, sašutums, naids... vienlaicīgi uzplaiksnīja manas mīļotās sejā.
- Nu, tiešām, mīļā. Es vienkārši gribu lai tu to visu kādu brīdi paturētu savos apskāvienos un tas ir viss.
Un kad viņa jau bija gatava mesties man virsū un saplosīt smalkos gabaliņos, es piebildu:
- Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas vīrieša finansu iespējas...
Tā kā tagad, šogad man sekss nespīd.