Labrīt, labdien un labvakar sestdienā. Laiks būs brīnišķīgs un varēs labi atpūsties, ja darbiņš, lieliski pastrādāt. Jauku mums dieniņu. 
********
Tas, kurš pārvarējis šķēršļus, parasti aizmirst grūtības un nelaimes, kas sākumā viņu piemeklējušas.
(Balzaks)
Skaties arī vakardienas. https://spoki.lv/foto-izlases/Joku-asorti-jeb-veseliga-smieklu-deva/903019
🌸🌺🌸🌺🌸🌺🌸🌺
Žurnālists jautā simtgadniekam:
- Tātad jūs visu mūžu esat nodzīvojis šajā ciemā? Simtgadnieks izriež krūtis: - Pagaidām vēl nē!
***
Pircējs antikvariātā:
- Cik maksā šis pods? Pārdevējs: - Tas nav pods, tā ir vāze! Pircējs: - Tā jau ir mana darīšana, kā es to lietošu!
***
Profesija.
- Labdien, vai izsaucāt? - Kas jūs tāds esat? - Lidotāju iznīcinātājs. - Kā to saprast? - Prusaki, skudras, mušas , odi, lapsenes!
Sarksti?
Ja tu nemelo, bet sarksti, tad tu esi hipertoniķis. Ja tu melo, bet nesarksti - politiķis.
***
Baras divas kaimiņienes:
- Savaldiet savu suni! Vakar viņš tā gaudoja, ka manai meitai nācās pārtraukt dziedāšanas nodarbību! - Jā, bet atļaušos norādīt, ka jūsu meita sāka pirmā!
***
Strīds.
Ja jūs strīdaties, bet nākamajā dienā neatceraties, par ko strīdējāties, tā ir vai nu īsta mīlestība vai skleroze.
Pārbaudījums ...
- Sakiet , kas bija pirmais cilvēks uz zemes ? - Ādams . - ... Un kādu pārbaudījumu Dievs viņam uzsūtīja ? - Ievu .
***
Partneri.
- Meitenīt, cik jums bijis seksuālo partneru? - Trīs. Ā, nē, deviņi! Es vēl vienu gadījumu atcerējos.
***
Sadusmojās!
120 gadu vecas vecmāmiņas mazdēli sadusmojās un paši nolēma nopirkt dzīvokli.
Jautrība garantēta
Ko tikai cilvēki nestāsta un neraksta paskaidrojumos Ceļu policijai. Daži desmiti smieklīgu izraksti no paskaidrojumiem.
Braucām četratā no kapiem, kur mūs piespiedu kārtā piedzirdīja. Bet policists man atņēma tiesības, kad Janka viņam no tīras sirds palūdza: "Policista kungs, nestrāpējiet! Mēs tevi apglabāsim kapu labākajā vietā, bez maksas!"
Braucu ar auto alkohola reibumā, jo biju pārāk iereibis, lai varētu paiet.
Alkometrs meloja, un pēc policista acīm varēja redzēt, ka viņi ir uz vienu roku.
Uz šosejas es padevu auto atpakaļgaitā, ielauzu dārza žodziņu un iebraucu vasarnīcā. Ar auto es jau braucu piecus gadus, bet tādos brīžos vēl nemāku atcerēties, kur tās bremzes īsti atrodas.
Izbāzu roku pa logu ar nolūku pārbaudīt, no kuras puses pūš vējš.Bet ceļu policists nodomāja , ka rādu viņam vidējo pirkstu.
Gribēju novilkt žaketi, bet aizmirsu atsprādzēt drošības jostu. Josta mani sasēja un nelaida vaļā. Nācās neapstājoties braukt līdz Līvāniem, kur man beidzās benzīns un es lēnām apgāzu govi.
Braucot mašīnā es tā smējos , ka aizmirsu, ka esmu pie stūres. Domāju, ka stūrē Jurčix. Viņu būtu jāsauc pie atbildības.
Kad sapratu, ka nevarēšu izvairīties no sadursmes, piespiedu gāzi un ietriecos citā mašīnā.
Ārsts no ātrās palīdzības mani piedzērušos pataisīja mākslīgi.
Nobraucis no šosejas, pārliecinājos,ka ar bērniem viss kārtībā, un tikai tad uzbraucu virsū kokam.
Mums jau kursos mācīja, ka pirmais jānobrauc ir tas, kurš ir mazāk svarīgs.
TURPINĀJUMS ZEM NĀKAMĀS BILDES. ----->>>>
------ LASI TĀLĀK.
Es sāku smieties par cietušo nevis tāpēc, ka esmu ļauns, bet tāpēc, ka viņš smieklīgi vārtījās.
Es nekad nevienam līdz šim nebiju uzbraucis, tāpēc nezināju , kā to pareizi darīt.
Bet tā sieviete pilnīgi neko nedarīja, kad es viņai uzbraucu
Piedzēries bija mans brālis, nevis es. Bet, kā viņš tika pie stūres, es nezinu.
Es domāju, ka lūka ir atvērta, bet kad izbāzu arā galvu, izrādījās, ka tā nav.
Policijai es pateicu, ka neesmu ievainots, bet, noņēmis cepuri, atklāju, ka ir ielauzts mans galvaskauss.
Pārmest man, ka esmu vainīgs, nu nekādi nevarēja, it īpaši, ja būtu redzējuši tā cilvēka ģīmi.
Krustojumā dega te zaļa, te dzeltena, te sarkana-kurš gan tur varēja ko saprast.
Es uzbraucu tam vīrietim, jo viņš neievēroja satiksmes noteikumus.
Es neatbildēju tāpēc, ka tas policists, kurš mani izjautāja, uzvedās tā, itkā es būtu sabraukusi viņu, nevis to vīrieti.
Tur neviens nebija vainīgs, jo izrādījās, ka mēs abi esam dzēruši.
Lai gan policists man šķita aizdomīgs, viņam neviens nekur nelika pūst.
Es nekad tur nebiju redzējis šādas zīmes, kamēr nesapratu, ka esmu pretējā joslā.
Vecā sieviete tur vienmēr pastaigājas ar savu suni, kad es braucu uz darbu, tāpēc man kaut kad nācās viņu nobraukt.
Man nācās aizpildīt tik daudz formulārus, ka, nudien, būtu bijis labāk, ja mans vīrs būtu palicis dzīvs.
Eksperti šausmīgi sadusmojās, kad ieraudzīja manu priekšpusi.
Vīrs noķer zelta zivtiņu. Zivtiņa viņam saka:
- Laid mani vaļā, izpildīšu divas tavas vēlēšanās.
- Kāpēc tikai divas?, - pārsteigts jautā vīrs.
- Esmu maza zivtiņa, tāpēc tikai divas.
- Nu, labi, lai notiek, gribu, lai manā mājā nekad nepietrūktu šņabja. - saka vīrs.
Zivtiņa novicina ast un čik - vēlēšanās piepildīta.
- Gribu, lai Čečenijā beigtos karš un ļaudis dzīvotu saticībā. - vīrs izsaka savu otro vēlēšanos.
- Šo vēlēšanos nevaru izpildīt. Esmu maza zivtiņa, tas man nav pa spēkam, - saka zivtiņa. - Izdomā ko citu.
- Nu, labi, tad izdari tā, lai mana sieva kļūst skaistule, - saka vīrs.
- Labi, parādi sievas bildi, - atsaka zivtiņa.
Vīrs izvelk sievas fotogrāfiju. Zivtiņa skatās, skatās un saka:
- Klau, vai tev ir karte, es apskatīšos, kur ir tā Čečenija.
***
Sarunājas divi nedaudz iereibuši draugi. Viens pēc ilgas un saspringtas domāšanas izgrūž:
- Zini, es tomēr uzskatu, ka Dons Kihots ir uzvarējis!
- Kāpēc tad tu tā domā?
- Viņš cīnījās ar vējdzirnavām, vai ne? Nu re, bet tu pēdējā laikā kādas vējdzirnavas esi redzējis?
Ceļu policists aptur kādu auto, pieiet un jautā šoferim:
- Vai zīmi redzējāt?
- Redzēju, - šoferis atbild.
Policista sejā parādā smaids, un viņš lepni saka:
- Mans dēlēns pats uzzīmēja!
***
- Kāds karā ir kareivja galvenais pienākums?
- Mirt par savu Dzimteni!
- Nepareizi! Viņa galvenais pienākums – izdarīt tā, lai par savu Dzimteni mirtu ienaidnieks!
***
21.gadsimts. Saruna veikalā. -Meitenīt, meitenīt! Vai jums ir e-pasts? -Nē,kas tad ir? -Žēl, ja būtu, mēs varētu iepazīties.
***
Skolotāja prasa kāds dzīvnieks ir bērniem mājas. Anna atbild: man kaķis. Ivo:man suns. Jānis: man vista saldētavā.
***
Blondīne sāk strādāt skolā par psiholoģi. Pirmajā dienā viņa pa logu pamana zēnus kuri spēlē bumbu. Tikai viens zēns stāv vientuļš malā. Blondīne pieiet pie viņa un vaicā: – Kāpēc tu te stāvi? Viens pats … bez draugiem? Jūties pamests? Vēlies par to parunāt? – Atvainojiet, bet es esmu vārtsargs!
Sarunājas divi kolēģi:
- Esmu dzirdējis, ka direktors atkal vēlas štatu samazināšanu.
- Tas uz mums neattiecas. Viņš ir sastrīdējies ar sievu un piedraudējis atlaist no darba visus viņas radiniekus.
***
Kāpēc sievietēm patīk vīrieši uniformās? Ar uniformu tur nav nekāda sakara – tā ir apziņa, ka viņiem ir darbs.
***
No Ieņēmumu dienesta iznāk galvenais grāmatvedis. Viņam pieskrien jauna meitene un jautā:
- Jūs bilanci nodevāt?
- Nodevu…
- Jautājumus uzdeva?
- Nē…
- Lūdzu, iedodiet norakstīt!
***
- Smit, par ko jūs nokļuvāt cietumā?
- Par kukuļošanu.
- Bet kā gan jūs tik ātri izlaida?
- Un kā jūs domājat?
Satiekas Vācijas, Polijas un Latvijas premjerministri.
Vācijas: "Pie mums cilvēki saņem algā 2000 euro, 200 samaksā nodokļos. Kā viņi iztiek ar atlikušajiem 1800 - ne sevišķi saprotams."
***
Polijas: "Pie mums cilvēki saņem algā 500 euro, 200 samaksā nodokļos. Kā viņi iztiek ar atlikušajiem 300 arī nav saprotams."
***
Latvijas: "Pie mums reņģēd.., piedošanu - cilvēki, algā saņem 400 euro, 450 samaksā nodokļos, no kurienes viņi papildus ņem tos 50 - nekādi nestādos priekšā, bet kad uzzināšu - obligāti apliksim ar PVN nodokli."
***
Žurnālists intervē Saeimas deputātu:
- Kā jūs domājat-cik deputātu vajag lai nomainītu filmiņu fotoaparātam?
- Nu, es domāju kādus sešus...
- Kāpēc tik daudz!?
- Nu kā - viens tur,otrs maina,bet pārējie četri balso ��par�� vai ��pret��!
Valdis Nīlā makšķerē, šausmīgs karstums, tveice.
Pēkšņi blakus iznirst krokodils:
- Karsti?
- Jā..
- Smacīgi?
- Briesmīgi…
Krokodils (ar cerībām):
- Varbūt izpeldēsies?
***
Skolotāja:
- Anniņ, pastāsti, kas ir negadījums un kas nelaime.
Anniņa:
- Nu, ja upē iekrīt liecība , tas ir negadījums. Bet ja kāds to izvelk, tā ir nelaime!
***
- Dakter, vai jūs pats mani operēsiet?
- Jā, ziniet, man patīk vismaz reizi gadā pārbaudīt vai es vēl kaut ko atceros
