XVIII gadsimts. Jauns kavalieris uz margrietiņas zīlē – mīl, nemīl… XIX gadsimts. Jauns džentelmenis cilindrā zīlē ar margrietiņu. Mīl? Mani protams! Dos, nedos… XX gadsimts. Jaunietis džinsos zīlē uz margrietiņas – Mīl? Kuru šīs muļķības interesē? Dos? Protams! Stāvēs, nestāvēs… XXI gadsimts. Nenosakāma izskata būtne skatās monitorā: ”Es tevi mīlu! Es tevi gribu! Var būt tiekamies?” un zīlē: “Vīrietis? Sieviete? Aktīvais? Pasīvais?”
***
Iet večiņa pa ielu un redez, ka septiņi gabali sit vienu. Večiņa sadomājusies aizstāvēt nabadziņu, iet klāt un sāk lūgties, lai pārstāj. Viens no sitējiem atbild: "Ei, tantuk, mēs tak spameri sitam!". Vecenīte uzreiz salecas: "Tad ko jūs ar rokām, ar kājām, ar kājām to maitu!!!".
***
Stāsta menedžeris:
"Neieslēdzas dators - izsaucu adminu. Admins atnāk, paceļ rokas pret debesīm, kaut ko nesaprotamu murmina,
pagriež manu krēslu 10 reizes riņķī ap savu asi, iesper datoram - tas sāk strādāt. Atkal paceļ rokas pret debesīm, kaut ko nomurmina, aiziet."
Stāsta admins:
"Atnāku pie jūzera, tas idiņš tikmēr griezies krēslā, kamēr uztinis kompja barošanas vadu. Klusībā pie sevis lamājoties, atpiņķerēju vadu, kompi ar kāju iestumju dziļāk zem galda, ieslēdzu, aizeju."
No zoodārza izbēdzis lācis. Visa pilsēta šokā. Līdz vienā vietā tas tika atrasts - uzrāpies kokā kādā parkā.
Atbrauc lāču mednieks ar šauteni rokā un noskata visus sanākušos interesentus: "Hmm. Man vajadzīgs viens brīvprātīgais!". Viens vīrs no pūļa iznāk uz priekšu. Mednieks iedot rokā vīram šauteni un apstāsta situāciju: "Tev ir uzmanīgi jāvēro situācija, bet es rāpšos kokā un kratīšu. Kad lācis nokritīs lejā, mans suns tam pieskries klāt un iekodīsies zvanos tā, ka lācim nebūs kur sprukt. Es tikmēr lecu lejā un ātri lāci sasienu.". Vīrs izbrīnīts piekrīt bet uzdod jautājumu: "Nu es visu sapratu, bet kādēļ tad esmu vajadzīgs es ar šauteni?". Mednieks: "Ja es no koka nokrītu pirmais, tad tu nošauj suni!".
***
Puisis izģērbjas un aiziet peldēt upē. Pliks. Kad kāpj ārā, tas ierauga, ka netālu no viņa drēbēm kāda meitene lasa grāmatu. Tas paķer krastā mētājošos kastroli un pieliek priekšā, lai nebūtu neveikla klusuma, ejot garām meitenei, apstājas un jautā:"Ko tad lasam?".
- Studēju psiholoģiju, meitene pasmaida.
- Interesanti gan! Ha, un nu tad jūs zināt, ko es tagad domāju?
- Meitene noskata puisi un atbild: "Zinu gan. Jūs domājat, ka kastrolim ir dibens!"
