Programmists pludmalē… Bez datora garlaicīgi sāk palikt. Skatās, netālu viena skaista sieviete, arī viena. Programmists pienāk klāt un uzsāk sarunu: - Ko tad jūs tā viena, ja apkārt tik daudz skaistu vīriešu? Sieviete atbild: -Nu labi, bet par ko jūs strādājiet? – Es esmu programmists – Nu tad iedomājieties – ienākat jūs pludmalē, bet visapkārt, it visur datori, datori, vieni datori.
Programmists paskatās visapkārt pludmalē un sapņaini atbild: - Jā, un visi Pentiumi.
***
Satiekas draugi programmisti un nolemj alu iedzert. Noruna – nekādas sarunas par datoriem.
Visi sēž, klusē. Sēž sēž, vēl ar vien klusē. Pēc kāda laiciņa viens no programmistiem: - Es te nesen ar vienu meiteni iepazinos… Visi: - Nu nu! Un…(ieinteresēti). – Mēs ar viņu visu dienu nostaigājām pa pilsētu, uz kino, uz cirku, uz kafejnīcu. Vakarā atnācām pie manis. Sēžam, dzeram kafiju, te pēkšņi viņa pamanīja manu datoru uz galda un pieliecās pie tā. Un te arī viss notika, pie kompja. – Jā?…Un kāds tad tev dators?
***
Interneta tārps savai sievai: - Tu man izmainīji? Sieva: - Tu ko, protams, ka nē! Kā tu varēji ko tādu padomāt?! – Nē, labāk uzreiz atzīsties. Ja atklāšu, nogalināšu! – Nu nē, neizmainīju! Pasaki, kas ir noticies, vīriņ! – Kas-kas. Internetā nevaru ieiet, serveris saka:”Jūsu parole ir izmainīta. Tā ir nepareiza!” Nevarēja tā taču pati izmainīties. Tu izmainīji?