Kādam vīram negaidot mājās pārrodas sieva. Ieraudzījusi, ka vecs bomzis viņas vīram taisa minetu, viņa ir šokā... Jau atguvusies, pēc viesa aiziešanas, viņa pieprasa paskaidrojumus.
Vīrs:
– Nu, zini, viņš ienāca tāds tievs, netīrs, noskrandis un izbadējies... Es ielaidu viņu dušā, paēdināju, iedevu tās savas vecās kurpes un tavu veco treniņtērpu...
– Un kas notika tālāk?
– Un tad viņš noprasīja: "Sakiet, bet vai Jums neatrastos vēl kas, ko sieva īpaši nelieto?"
***
Tūrists ierodas ciemā ar nosaukumu "Homosekova". Redzot uz lauka strādājošu vīru, tūrists jautā: – Kāpēc ciemam tāds nosaukums? – Nezinu, iešu pajautāšu vīram.
***
Sieviešu klosterī jauna mūķene paver virtuves durvis: – Kas šodien būs pusdienās? – Svaigi burkāni. – O! – Bet rīvēti. – Ē!
Dzīvoja reiz dvīņi - Džons un Džeks. Džonam nomira sieva, Džekam tajā pašā laikā nogrima laiva.
Līdzjūtīgā kaimiņiene satika Džeku un, noturējusi viņu par Džonu, izteica līdzjūtību sakarā ar lielo zaudējumu.
Džeks teica - ak, nav tik traki, es pat priecājos, ka tiku no tā grausta vaļā. Viņa bija galīgi izrūsējusi, dibens sačokurojies un smirdēja pēc beigtām zivīm. Visu laiku tecēja un čīkstēja, bija grūti viņu noturēt taisni, un tas caurums priekšā kļuva lielāks katru reizi, kad viņu lietoju. Bet tad tie četri asie puiši viņu no manis aizņēmās uz nedēļas nogali, un tas veco kraķi piebeidza. Es brīdināju, ka liela prieka no viņas nebūs, bet šie nelikās mierā. Puiši mēģināja tikt viņā iekšā visi reizē - un, kamēr izmēģinājās visādos stāvokļos, mana večiņa pārlūza vidū pušu…
Kaimiņiene noģība.
